#LFK 855, 8924
Matroži strīdās kurš var ilgāk zem ūdeņa noturēties.
8924
Latvian
1933, Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Fail
| Tekstistuse lisaja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Ei |
| Loodud | 2023-12-18 11:52:56 |
| Uuendatud | 2023-12-21 17:28:43 |
| Tekstistus | Teicējs Otto Kronbergs, 29. g. v. Rīgas8922Agrākos laikos pie kāda toreizējā valdinieka bijis nerrs, ļoti asprtīgs [asprātīgs] un tāds kurš ceļa negriež pašam ķeizaram. Nerrs labprāt centies izpalīdzēt tiem kas viņam nopietni ko lūguši, bet lai dievs sargā tos, kas par viņu zobojušies. Tā reiz kāds no baroniem nerru aizkaitinājis Barons bijis samīlējies kādā augstas kārtas dāmā un to uzmanijis ik uz soļa. Kādreiz dārzā pastaigādamies barons ierauga pirmo nogatavojušos Zemeni un to apklājis ar cepuri aizsteidzies pie savas izredzētās lai tai ogu uzdāvātu tieši turpat kur tā augusi. To noskatijies nerre [nerrs], tas ātri pieskrien norauj ogu un tajā vietā pietaisa kārtīgu čupu, apklāj ar cepuri un krūmos iegājis gaida kas tagad iznāks. Atnāk barons un ar iepriekšēju liel lielo izrunāšanos liek savai izraudzītajai saņemt to dāvaniņu mazo uzmanibas pierādijumu kuru viņš varējis sagatavot. Dāma ieintresta [ieineresēta] noliecas un pabāž roku zem cepures, bet jau nākamā mirklī kā dzelta uzlec kājās un aizskrien ne vārda neteikdama, atstājo [atstājot] pārsteigto baronu vienu pašu, kurš lai ar labi zina kam par šo nedarbu jāpateicas, tomēr darīt neko nevar, jo nerrs bijis valdinieka mīlulis.Jauns krievelis apprecas un guļ ar savu Duņu pirmo nakti uz krāsnes. šis nu ar ņem ko nagi nes, bet jaunā sieva pie tādam lietām nepieradusi un vispāŗi šim tas metamais ari tāds ar dieva svētību, tādēl sieva raudādama lūdzas; Mīļais, - mīļais Vasja, liec mieru, es miršu. To dzird māte no sava kakta un paklusām pamāca; Vasja uzspļauj drusku uz gala. Nespļauj vis! Tēvs veceni pārtrau, labai pīzdai pašai slapjuma jāpietiek. Pēc laiciņa jaunā sieva izmisusi iesaucas; Vasja es dirsīšu! Nu ari vecais paceļ galvu un norūc; Bros Vasja, tas bieži gadās. Reiz no Marsa uz zemi atbrauc delegacija apskatīties kā tad īsti kaimiņi dzīvo un ko ir sasnieguši un ko izgudrojuši. Zemes cilvēki ar visu izrāda, te nejauši uzduras vienam pārim kas krūmos pisas. Ko viņi tur dara? Marsieši pārsteigti apstājas. Kā!? nu taisa jaunu cilvku [cilvēku]. Tātā, tā. Un kad tad viņš būs gatavs? Pēc deviņiem mēnešiem. Pēc deviņiem mēnešie [mēnešiem] !? Bet kādēļ tad viņi tā steidzas?? Kād virsnieks sarunā ar sabiedrībā pazīstamu dāmu, kā [ka] maksās tai par vienu pisienu simts rubļu. Kad tas joks jau notaisīts līdz apnikumam, visniekam paliek naudas žēl un tas atsakās maksāt teikdams ka tā uzrikte bijuse diezgan vāja un tik daudz viņa neesot vērts pat uz visu mūžu kur nu vēl tikai vienu reizi. Dāma no norunas neatlaižas un tā abi nonāk tiesā. Te virsnieks negribēdams visas lietas taisni vārdā saukt saka ka sarunājis no dāmas mīlēt istabu un par to solijs simts rubļus jo dāma iegalvojusi kā istaba esot pirmklasīga, bet izrādijies kā istaba jau pirmkārt esot pārāk liela, otrkārt pārāk slapja, un treškārt par daudz tuvu atejas vietai, tādēļ nekādā gadijienā nevarot par ne prasīt ne ari maksāt simts rubļu. Tagad dāma savukārt dod paskaidrojumus Godātā tiesa, Nav taisnība ka istaba būtu par lielu, Slapja ari viņa nebij, kāmēr tur mītnieks nebij iekša, viņš pats to slapju pietaisija. Un jā tā ir tuvu atejas vietai, tad ari tas viņas vētību nemazina, jo man godātais mītnieks pats vienā vienīgā naktī šo atejas vietu izlietoja veselas trīs reizes, to pietaisīdams vēl slapjāku kā istabu. Tādēl es savu prasību uzturu pilnos apmēros. Tiesa pēc apspriešanās pasludina spriedumu kā par iepriekšejiem diviem motiviem nevarot ne runa būt un ņemot vērā kā mītniekam esot bijusi tieksmē galvenām kārtām laiku pavadīt atejas vietā, tad tam jāmaksā netiaki [ne tikai] norunātie simts rubļi, bet bez tam vēl ari virsmaksa par biežo atejas lietošanu un tiesas izdevumi Kādam tēvam bijusi skaista meita kuru tas sargā kā savu aci pierē un puišu nelaiž ne tuvumā, kas zin ko tāds pagān ar meiteni izdara. Rei [reiz] turpat netālu no mājām sarīko zaļumu balli un nu meita stājās tēvam virsū lai ri o [šo] palaiž uz zaļumiem. Tēvs no reizes negrib par to ne dzirdēt, bet kad meitā tā lūdzās beidzot nolemj ari meitu laist, tikai iepriekš tai ap vēderu apliek skārda jostu un uz muguras kārtīgi aizlodē, tā kā neviens pats nevar ne tuvumā tikt tai pašai bīstamai vietai Pie tam zaļumballe tēvs meitu vē [vēl] vienmēr uzmana.Bet te kur bijis kur nē meita pazūd -. Tēvs meklē, meklē, kā nav tā nav. Beidzot pie bufetes apkalpotājs saka kā pustundu [pusstundu] meitu redzejis gan, bijusi kopā ar vienu jaunu cilvēku, tas paņēmis šprotu griežamo un abi iegājuši mežā. 8923žīds pērk pie kases biļeti un redz kā viņam priekšā stāvošā dāma nopērk savam bērnam biļeti par kuru samaksā tikai pusi no brauciena maksas. žīds piegājis pie kases prasa: Lūdzu dodiet mana ar bērna biļeti. Bet jūs taču neesat bērns, kasieris kasieris brīnas. Uij es ir gan bērns, - es ir viens Izraeļa bērns. Žīds mierīgi paskaidro.8924Matroži strīdās kurš var ilgāk zem ūdeņa noturēties. Viens ska kā var ūdeņa noturēties minūti, otris piecas minūtes, bet trešais nospļaudamies nosaka; Tas vēl nekas, - mūsu pavārs palīda zem ūdeņa mēnesi atpakal un vēl tagad nav nācis malā. |
| Tektsista teksti |
Kartes leģenda
Näitan 2 üksusest 1-2.
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīgas Centrālcietums (Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009) | 1933 | Place and time of recording | Ieslodzījuma vieta (cietums, soda nometne) |
| 2 | Rīgas Centrālcietums (Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009) | (Nav norādīts) | Place and time of recording | Ieslodzījuma vieta (cietums, soda nometne) |
