#LFK 12, 779

Nimetus
Rīgas ragana
Ühiku number
779
Valodas
Latvian
Iesūtīšanas datums
1932
Place and time of recording
1932, Būdnieki
Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads
Atslēgvārdi
Fail
#LFK 12, 779
Tekstistuse lisajaEmis
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2016-05-22 12:42:16
Uuendatud2016-05-22 12:50:17
Tekstistus

778

26. Kā Rīga dibināta.
Kad vācieši iebraukuši Daugavā un sākuši ar lībiešiem tirgoties, tad viņiem nebija neviena sķūņa, kur preces nolikt. Viņi lūguši līliešu [lībiešu] virsaitim, lai dodot viņiem zemes gabaliņu tik lielu, ka ar vērša ādu varot apklāt. Tur viņi uzcelšot sev šķūni.
Līliešu [lībiešu] virsaitis to arī atļāvis, jo, kas tur nu liels - tāds zemes gabaliņš, ko ar vērša ādu var apklāt. Bet ko vācieši? Viņi ņemot un sagriežot vērša ādu šaurās, šaurās sloksnēs, sasienot sloksnes citu ar citu un nu viņiem gaŗa jo gaŗa siksnas aukla. Ar to tad viņi apmērojuši lielu gabalu zemes un uzcēluši lielu šķūņi. Tas bijis Rīgas sākums. Lībieši gan apķērušies ka pievilti, bet ko darīt? - solīts paliek solīts.

779

27. Par Rīgas raganu.
Vecos laikos Rīgu nevarēja ieņemt ne ar kādu kaŗa spēku. Tur valdīja sieviete, un šī sieviete bija liela ragana. Krievi reizu reizām gribēja Rīgu ieņemt, gāja pa zemi, rakās pat pa zemes apakšu - bet neko nelīdzēja. Rīgas valdniece palika par žagatu un lidodama uzvārēja kaŗa spēku. Krievu ķeizars taisījās ar visiem zaldātiem no Rīgas aiziet.
Te kādu dienu atnāk pie ķeizara zaldāts Pēteris vārdā, un saka: ''Es varu Rīgu ieņemt, bet tad pa trim dienām man jāmirst. Tā žagata kas tur laižās, neļauj mums uzvārēt. Tā ir Rīgas valdniece. Ja viņu nošautu, tad Rīga tulīņ padotos, bet man tad jāmirst.'' Ķeizars deva zaldātam un viņa piederīgiem ļoti daudz mantas, lai viņš žagatu nošautu. Bet zaldāts saka: ''Man nav ne bērnu ne piederīgo; es esmu viens viengs [vienīgs]
Tektsista teksti
Fail
#LFK 12, 779
Tekstistuse lisajaSandis Laime
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2016-03-07 11:09:21
Uuendatud2017-09-26 19:56:09
TekstistusBet ja tu apsoli uzcelt baznīcu un to pēc mana vārda nosaukt par Pētera basnīcu [baznīcu], tad es tev viņu nošaušu. Bet priekš tam man vajadzīgs pistoles un deviņas sidraba lodes, kas cita par citu trīs reiz smagākas.
Ķeizars visu to apsolīja lai tik varētu Rīgu ieņemt. Tad zaldāts teica: "Jābrūk vēlreiz Rīgai virsū, tad žagata atkal laidisies pretī un viņu vares nošaut." Ķeizars deva visu, ko prasīja, pavēlēja pilsētai uzbrukt un pats skatījās, kas notiks.
Izlaidās atkal žagata. Peteris tai šāva, un viņa šāva Pēterim. Abas lodes saskrēja kopā vidū starp Pēteri un žagatu. Šāva otreiz [otrreiz]. Lodes atkal saskrēja kopā, bet Pētera lode jau atsita raganas lodi. Trešā Pētera lode vēl tāļāk atsita atpakaļ raganas lodi. Un tā tas gāja līdz ragana dabuja lodi krūtīs. Tā nokrita zemē un pazuda. Rīga uz vietas padevās.
Ķeizars lika uzcelt baznīcu un to nosauca zaldātam par piemiņu par Pētera baznīcu. Tā baznīca ir Rīgā vel tagad. Bet ragana vēl līdz šim laikam vienreiz gadā – Jaungada naktī – iznāk no Daugavas un prasa: “Vai Rīga gatava?” Un otra balss viņai atbild: "Vēl ne! Tā vēl pieder Pēterim." Bet kad reiz balss atbildēs: "gatava!" Tad Rīga ar visiem iedzīvotājiem nogrims zemē un paliks atkal par valdnieces raganas mitekli.

780

28. Velni rijā.
Kādās mājās rijā apmetušies velni uz dzīvi. Tai rijā neviens cilvēks nevarēja vairs iekšā iet. Tīrais posts! Te kādu dienu mājās ienāca lāču dīdītājs ar saviem lāčiem un lūdzis saimniekam naktsmājas. Saimnieks teicis: "Tev jau nu es
Tektsista teksti
Ava

Par Rīgas raganu
Vecos laikos Rīgu nevarēja ieņemt ne ar kādu karaspēku. Tur valdīja sieviete, un šī sieviete bija liela ragana. Krievi reizu reizām gribēja Rīgu ieņemt, gāja pa zemi, rakās pat pa zemes apakšu - bet neko nelīdzēja. Rīgas valdniece palika par žagatu un lidodama uzvarēja karaspēku. Krievu ķeizars taisījās ar visiem zaldātiem no Rīgas aiziet. Te kādu dienu atnāk pie ķeizara zaldāts, Pēteris vārdā, un saka: ''Es varu Rīgu ieņemt, bet tad pa trim dienām man jāmirst. Tā žagata, kas tur laižas, neļauj mums uzvarēt. Tā ir Rīgas valdniece. Ja viņu nošautu, tad Rīga tūliņ padotos, bet man tad jāmirst.'' Ķeizars deva zaldātam un viņa piederīgiem ļoti daudz mantas, lai viņš žagatu nošautu. Bet zaldāts saka: ''Man nav ne bērnu, ne piederīgo. Es esmu viens vienīgs. Bet, ja tu apsoli uzcelt baznīcu un to pēc mana vārda nosaukt par Pētera baznīcu, tad es tev viņu nošaušu. Bet priekš tam man vajadzīgs pistoles un deviņas sidraba lodes, kas cita par citu trīs reiz smagākas." Ķeizars visu to apsolīja, lai tik varētu Rīgu ieņemt. Tad zaldāts teica: "Jābrūk vēlreiz Rīgai virsū, tad žagata atkal laidīsies pretī un viņu varēs nošaut." Ķeizars deva visu, ko prasīja, pavēlēja pilsētai uzbrukt un pats skatījās, kas notiks. Izlaidās atkal žagata. Peteris tai šāva, un viņa šāva Pēterim. Abas lodes saskrēja kopā vidū starp Pēteri un žagatu. Šāva otrreiz. Lodes atkal saskrēja kopā, bet Pētera lode jau atsita raganas lodi. Trešā Pētera lode vēl tāļāk atsita atpakaļ raganas lodi. Un tā tas gāja, līdz ragana dabūja lodi krūtīs. Tā nokrita zemē un pazuda. Rīga uz vietas padevās. Ķeizars lika uzcelt baznīcu un to nosauca zaldātam par piemiņu par Pētera baznīcu. Tā baznīca ir Rīgā vēl tagad. Bet ragana vēl līdz šim laikam vienreiz gadā - Jaungada naktī - iznāk no Daugavas un prasa: “Vai Rīga gatava?” Un otra balss viņai atbild: "Vēl ne! Tā vēl pieder Pēterim." Bet, kad reiz balss atbildēs: "Gatava!", tad Rīga ar visiem iedzīvotājiem nogrims zemē un paliks atkal par valdnieces raganas mitekli.

Kartes leģenda





Näitan 4 üksusest 1-4.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Mentioned in the textCity
2Rīgas Svētā Pētera baznīca
(Reformācijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Mentioned in the textChurch
3Daugava Rīgā
(Dienvidu tilts, Rīga)
(Nav norādīts)Mentioned in the textRiver section
4Būdnieki
(Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
1932Place and time of recordingFarmstead

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs