Mīļā dzīvo no man tāļi,
Satikties vairs nespēju.
Ak, kaut zelta putniņš būtu,
Teiktu man, ko mīļā dar.
Atskrien zelta lakstīgala,
Teic, ka mīļā žēli raud.
Ejm' uz stalli, sedlo zirgu,
Jāšu mīļo apraudzīt.
Ne pus lauka nenojāju,
Nosizviedza kumeliņš.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Redzu – mīļā pretī nāk.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru suņus dzīdināja.
Vienu roku sveicināja,
Otru slauka asariņas.
Neraud žēli, mana mīļā,
Es jau tevi neatstāš.
Kas var aizliegt vējiņam
Rožu krūmu purināt.
Kas var aizliegt puisītim
Jaunu meitu nemīlēt.