Vienības

1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.

2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

3.4. Dravniecība un bites.

2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām.

2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.

2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā.

2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi.

2.5.1.2.10.2. Nama māte klāj galdu un mielo viesus.

2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus.

2.5.2.6.7.1. Dziesmas brūtes, vaj brāļu un māsu vārdā.

2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.

2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt.

2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu.