Kolekcijā 14 057 vienības, kas iesūtītas laikā no 1927. līdz 1947. gadam. Krājumā vairāk nekā 800 tautasdziesmu, 3000 ticējumu, ap 4000 parunu un sakāmvārdu, ko Mārtiņš Bērziņš sauc par noteicieniem. Krājumu papildina arī pasakas un mīklas. Ir teikas un nostāsti, kas saistīti ar novada ģeogrāfiju un ļaudīm; izceļama nostāstu grupa par Stotu māju saimnieku Jēkabsonu, kas bijis liels burvis. Krājumu papildina ziņas par Umurgas skolu un baznīcas vēsturi, kā arī vienpadsmit Mārtiņa Bērziņa fotografētas bildes.

Bērziņš lielāko daļu materiāla ir pierakstījis pēc atmiņas, norādot, ka dzirdējis novadā, bet teicēju nevar pateikt. Ir teksti, kuriem par teicējiem viņš min savu tēvu un māti, kas toreiz jau ir miruši. Pavadvēstulē krātuvei 1929. gadā viņš raksta: Visas tautas tradīcijas, kuras līdz šim esmu uzrakstījis bez norādītiem stāstītājiem, esmu dzirdējis tik Umurgas apvidū, sākot ar 1878. gadu līdz 1890. gadam... Mīklas un sakāmvārdus vairāk esmu rakstījis pēdējā laikā, bet, tā kā tie vispārīgi tiek lietoti, tad jau grūti norādīt pirmo stāstītāju, kāpēc tos rakstu bez viņu stāstītājiem.

Daži teicēji, ko iesūtītājs minējis salīdzinoši bieži, ir Kristīne Purmals no Brīvzemniekiem, Juris Pīrāgs no Stūriem, Jānis Eglīte no Akmeņteičiem, Klāvs Mizers no nespējnieku patversmes.