Folklorista, literatūrvēsturnieka, psihologa Pētera Birkerta (1881–1956) folkloras kolekcija [855] LFK iesniegta laikā no 1929. līdz 1961. gadam. Tajā 22 aploksnēs pagaidām reģistrētas 30 078 folkloras vienības, ko pierakstījuši skolēni u.c. Birkerta līdzstrādnieki.

Jau 1923. gadā Birkerts publicēja "Aicinājumu vākt latvju tautas brachiloģismus un mīklas" (Mūsu Nākotne, 01.05.1923.) Viņš kopā ar dzīvesbiedri Mēriju Birkerti (vēlāko Sauli-Sleini) sakārtoja un publicēja "Latvju tautas anekdotes" (1925, 1926, skolām ar 300 tekstiem) un "Latviešu sakāmvārdus un parunas" (1927), vēl arī viens pats "Latvju tautas mīklas" (1927). Lielākais viņa savāktais un sakārtotais krājums "Latvju tautas anekdotes" (1–4, 1929–1930, ar 5671 variantu). Valodniece Mērija Birkerte mācījusi latviešu valodu Rīgas 4. vidusskolā un iesaistījusi savus audzēkņus folkloras vākšanā, visi materiāli nonākuši Birkerta krājumā. Otrs latviešu valodas skolotājs 4. vidusskolā bijis Jānis Alberts Jansons, viņa audzēkņu vākums savlaicīgi iesniegts LFK kolekcijā [464]. Birkerts publikācijās savus savāktos materiālus apzīmējis ar BFK (Birkerta folkloras krātuve). Viņa kolekciju 1924. gadā ar anekdošu pierakstiem aizsāka vēlākā mūzikas folkloras vācēja Lidija Galeniece (LFK 855, 1–4; 649–704; 1663–1669). Viņas personīgās kolekcijas – LFK [Bb 46 un 804]. Rīgas 4. vidusskolas skolēnu vākumi mijas ar Slokas un Jūrmalas III pamatskolas Mellužos, Jelgavas Centrālā pedagoģiskā institūta audzēkņu pierakstiem. Nedaudz anekdošu devis Jēkabs Birģeris (Pilsoņu Jēkabs) no Bauskas (LFK 855, 812–836), viņa personīgā kolekcija LFK [1702]. Pie Mērijas Birkertes mācījušās un folkloru vākušas dzejnieces, māsas Skujiņas – Austra Skujiņa (LFK 855, 1289–1347), kurai precīzi norādīti teicēji dažādās Latvijas vietās, un Rūta Skujiņa (LFK 855, 1348–1369), kura vākumu pierakstījusi Vidrižu pag. "Rūpniekos". Abas vēlāk bijušas Pētera Birkerta sekretāres, Rūta izrakstījusi no LFK materiāliem Birkerta norādītās anekdotes. Viņu klasesbiedrenei Rūtai Kārkliņai vienu anekdoti izstāstījusi dziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga (LFK 855, 1683). 2157 varianti, pārsvarā anekdotes, LFK iesniegtas 1929. gadā.

Nākamo sūtījumu 1941. gada martā pavada Birkerta vēstule: "Nododu LFK 1214 anekdotes, ko esmu sagādājis par 29. VIII 1938. gadā Kultūras fonda Domes piespriestiem 600 Ls resp. rbļ." Tās ir Oļģerta Bērziņa pierakstītās anekdotes (LFK 855, 2158–3370), viņa personīgajā kolekcijā LFK [1341] ir 33 411 varianti, kuru autentiskums, kārtojot dažādus folkloras izdevumus, bieži tiek apšaubīts. Oļģerts Bērziņš (02.11.1905. Ungurmuižas pagastā – ?) pēc Jēkabpils vidusskolas beigšanas (1925) dienējis karadienestā, bet jau no 1928. gada marta saistījies ar Pēteri Birkertu, piegādājot viņam anekdotes, par kurām viņam arī samaksāts. No 1933. gada 1. jūnija strādājis LFK kā inteliģentais bezdarbnieks, piegādājis materiālus arī Kara muzejam. No 1940. gada 1. oktobra bijis LFK štata darbinieks. Iespējams, 1944. gadā devies trimdā. Oļģerts ir sagādājis vienu trešdaļu no Birkerta anekdošu izdevuma pēdējā nerātnā sējuma satura. Arī šajā BFK – LFK [855] vairāk nekā trešdaļu (12 789 vienības) devis Oļģerts Bērziņš. Viņa 1944. gada 6. martā iesniegtā dziesma "Kas Dievam debesīs liek valdīt" (LFK 855, 3371), kas dziedāta 1905. gadā, apvieno pirmskara perioda materiālus ar jauno pieprasīto padomju folkloru, ko spiests iegūt un organizēt tās vākšanu Zinātņu akadēmijas Folkloras institūta Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs Pēteris Birkerts, kurš turpina strādāt arī vēlākajā apvienotajā Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1945–1953).

No 1949. līdz 1951. gadam Birkerts vairākkārtīgi savā kolekcijā ievieto "Mūsu jauno folkloru". Daļa iegūta pēc sacensību līguma parakstīšanas, kur gan atrodami jau senāk pierakstītie materiāli (LFK 855, 3372–5113), to vidū Preiļu skolotāja Pētera Caunīša 1924. gadā pierakstītās mīklas (LFK 855, 4285–4646). Birkerts pats pierakstījis sakāmvārdus no kolhoza "Sēlija" darbiniekiem, piemēram, "Visi ceļi ved uz kolchozu" (LFK 855, 3443). Izrakstus veicis arī no 1825. gadā izdotās Landzes un Užavas draudzes mācītāja F. V. Kalmeijera grāmatas "Bērnu mīļotājs" (LFK 855, 5146–5235), revolucionārās folkloras ieguvē noderējuši laikraksta "Cīņa" 1905./06. gada komplekti (LFK 855, 5254–5375). Teicēji sadzirdēti arī Jūrmalas vilcienā, īpaši sakāmvārdu jomā izjautātas lielvārdietes – Līna Etmane, Emīlija Ezergaile un Elza Šulce, kas piedalījušās starptautiskās (Republikāniskās) folkloristu konferences koncertā Rīgas pils Sarkanajā zālē 1951. gada 8. un 9. decembrī (LFK 855, 5383–5716). Alma Ancelāne (viņas rokraksts) no komjaunieša Gunāra Liepiņa Zūrās ieguvusi dziesmu par Staļinu, līdzīgas skandējuši Dubultu vidusskolas literāri-dramatiskā pulciņa dalībnieki. Rīgā Birkerts dzirdējis šādu padomju dziesmu, kurā viņš veicis labojumus: "Kas skanēja, kas ritēja / Garamantu krātuvē? / Folkloristi čakli ļaudis / Tautas gara daili vāca". Vārds ‘gara’ nosvītrots, pārlabots ‘darba daili’ (LFK 855, 5376). Birkerts pats vēl sakārtojis sava novadnieka Ģederta Kārkliņa dotos sakāmvārdus (LFK 855, 5717–5782), Kārkliņš bijis teicējs arī Melngailim un viņa personīgā kolekcija LFK [397].

Nākamie materiāli LFK nonākuši jau pēc Pētera Birkerta nāves, tos nodevis viņa brālis rakstnieks Antons Birkerts (1876–1971). Liela daļa no kolekcijas (LFK 855, 5784–17359), kurā nav norādīts vācēja vārds, bet pēc vietām, vieniem un tiem pašiem teicējiem ar LFK [1341] un nerātnā satura, pārliecinoši noskaidrots, ka to devis atkal Oļģerts Bērziņš. Padomju gados daudzas neestētiskās folkloras vienības nav piereģistrētas LFK sistēmā. Materiāls noformēts mašīnrakstā uz lielām lapām, šī kopa jau ir pirms nonākšanas krātuvē numurēta dubultā un sakārtota pēc teicēju vārdiem alfabētā. Vienu numuru, iespējams, devis pats vācējs, tie ir sajauktā kārtībā, otru ar sarkanu zīmuli uz lapu malām fiksējis Pēteris Birkerts, katram pierakstītājam vai teicējam atsevišķs numurs. Tā Oļģerta Bērziņa teicēji – Āboltiņš Stirnienē (1); Āboliņš un Āboliņa Ungurmuižā (2 un 3); Actiņa Viļānos (4); Andrups un Cekuls Atašienē (5 un 20); Aspers Ternejā (6); Austrums Viļānos (7); Bahmans Krustpilī (9); Balodis Ungurmuižā (12); Čaunāns un Darbinieks Stirnienē (22 un 24) u.t.t. Pierakstītāji, iespējams, skolēni – V. Baumanovskis un Vilis Druģis Rīgā (66 un 828); Lūcija Biezā Skultē (71); Reinolds Jaunlaicenē (1193); A. Tortušs un M. Auziņa Gaujienā (1191 un 1195); Velta Zariņa Ilzenē (1194); A. Pilsnibure Lejasciemā (1196) u.t.t. Katrai personai vēl ar zīmuli rūpīgi atzīmēts – cik dziesmu, cik sakāmvārdu, cik māņu u.c. folkloras žanru vienību no viņa pierakstītas. Šie sarkanie numuri ir uz lapām, kurās ir vairāk sakāmvārdi, jo tie kalpo kā avotu norāde, kas pievienota šifram BFK un izmantoti visās Pētera Birkerta publikācijās, anekdošu pierakstiem jau dotas plašākas ziņas. Vietām šifrs ir arī PBK. Sistemātisks Birkerta veidots vācēju un teicēju saraksts nav vēl iegūts vai izveidots.

Pēc Oļģerta Bērziņa devuma kolekcijā atrodami vēl dažādu cilvēku sūtījumi, daži vārdi jau sastopami sākuma daļā skolēnu pierakstos, bieži pie uzvārdiem ir klases norāde, bet skola gandrīz nekad. Ir saglabāta arī aizkustinoša sarakste. Sirsnīgas vēstules 1924. gadā sūtījis pastnieks Kārlis Jansons (1895–1925) no Plāņu Veckanāžiem ar solījumu palīdzēt sagādāt anekdotes un sakāmvārdus, jo jau no 1920. gada viņš ir bijis Pētera Šmita līdzstrādnieks (LFK 527, 3325–6421). Pētera Birkerta kolekcijai viņš paspējis iesūtīt 402 folkloras vienības (LFK 855, 17365–17713; 17880–17934). Starpkaru perioda publicējumos Jansona pierakstītie sakāmvārdi ir atzīmēti BFK 713. Pa vidu Jansona sūtījumiem atrodams Teters no Latgales (LFK 855, 17714–17731) BFK 711; vēsturnieks Vilberts Krasnais (1908–1942) no Rugāju Daugasnes mājām (LFK 855, 17734–17833) BFK 705; A. Rožkalns no Rūjienas (LFK 855, 17834–17879) BFK 701. Birkertam savus vākumus sūtījis skolotājs Oto Timans (1886–1963) no Alsviķiem (LFK 855, 19415–20135) BFK 995. Viņš savu krājumu iesācis ar vēsturiskām anekdotēm par strēlniekiem, viņa personīgā kolekcija LFK [41]; viņa skolēnu vākums Pilskalnē LFK [11] viņu pierakstījis Jānis Kučers LFK [1742] un 1961. gadā Mārtiņš Poišs LFK [1955].

Pētera Birkerta folkloras krājumi nav pilnībā apstrādāti un sakārtoti.

Literatūra: 

Pakalns, Guntis. Pēteris Birkerts. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014. 484.–509. lpp.

Leikuma, Ināra. Pēteris Birkerts. Es laižu savus darbus pasaulē. Jelgava: LLU, 2016. 296 lpp.

Aprakstu sagatavoja: Māra Vīksna