Jūlijs Sproģis (25.09.1887. Jelgavā – 09.06.1972. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – komponists, vijolnieks, bargs mūzikas kritiķis. Mācījies Jelgavas Aleksandra skolā, kurā no pēdējās klases izslēgts par revolucionāriem uzskatiem. 1905. gadā tautā populārs bijis viņa komponētais Raiņa dzejolis "Lauztās priedes" un Jāņa Akurātera "Pagraba dzīvoklī drūmā". 1906. gadā viņš koncertējis ar saviem skaņdarbiem Rīgas Latviešu biedrībā, pēc gada komponējis savu pirmo simfoniju (pavisam esot četras). Vijoļspēli viņš mācījies Pēterburgā un ar Kultūras fonda atbalstu divas reizes pa pusgadam papildinājies Parīzē. Piedalījies Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās.

Jūlijs Sproģis bijis Zemnieku savienības biedrs un savdabis, kas vairāk draudzējies ar literātiem, māksliniekiem, bet nemaz ar mūziķiem. Viņa labākie draugi bija novadnieks Valdemārs Dambergs, Edvarts Virza, Viktors Eglītis, Teodors Zaļkalns, Valdemārs Tone, kas gleznojis viņa portretu, un kuri visi jūsmojuši par viņa spēli un kompozīcijām. Kaut arī ļoti kritizēts, nekad nav atteicies no koncertdarbības, diriģēšanas, savu sacerējumu popularizēšanas. Par viņa mūziku izteicies vēlākais profesors, folklorists Jēkabs Vītoliņš: "Sproģis ir inteliģents muziķis un interpretējamos darbos tuvu pieskaras stila problemiem, bet, kā nav mākslas bez izjūtas un garīgas kultūras, tā šīs pēdējās īpašības pašas par sevi vien, bez pilnīgas technikas arī nespēj atsegt visas mākslas darba potenciālās iespējamības. Sproģa kaut solidai spēles technikai trūkst vienas no vissvarīgākām īpašībām – intonācijas tīrības." (Ritums, 1924, Nr. 5)

Vairākus gadus ar LFK kā brīva līguma darbinieks, lai iegūtu pelnīto atlīdzību par pierakstītajām melodijām, sadarbojās Emilis Melngailis. 1933. gadā Izglītības ministrija atļāva pieņemt LFK mūzikas speciālistu. Kaut Sproģis nebija nedz pierakstījis, nedz apdarinājis tautasdziesmas, viņš uzsāka darbu LFK 1934. gada 1. aprīlī. Laikā no 1936. līdz 1938. gadam cittautu mūzikas folkloras pētīšanas nolūkos ar Kultūras fonda atbalstu apceļojis visu Rietumeiropu (Itāliju, Austriju, Vāciju, Ungāriju, Čehiju, Poliju, Spāniju, Holandi, Beļģiju, Franciju, Skandināviju). 1939. gadā kopā ar LFK vadītāju Kārli Straubergu pavadījis Alsungas, Bārtas, Nīcas, Rucavas dziedātājus, dancotājus un muzikantus uz 3. starptautisko tautas deju kongresu Zviedrijā. 1941. gadā Tautas izglītības komisārs Sproģi un vēl trīs LFK darbiniekus (Almu Medni, Emmu Malkavu, Osvaldu Līdeku) iecēla par zinātniskiem darbiniekiem, jo līdz tam vienīgajam zinātnieka statuss bija LFK vadītājam. Kad Straubergs 1944. gadā devās trimdā, viņš uzticēja Sproģim LFK direktora posteni (01.12.1944.–01.05.1945.)

Jūlijs Sproģis sakārtojis izdevumus “Jāņu dziesmu melodijas” (1941) un “Senie mūzikas instrumenti” (1943; iznāca tikai signāleksemplārs).

Savā folkloras vākumā [LFK 1452] Sproģis ievietojis 29 tautasdziesmas un triju deju nosaukumus ļoti paviršā mašīnrakstā, nepieminot arī vietu, no kurienes tās nākušas. Lapās ir koncertā, ko rīkojusi Brīvdabas muzeja biedrība, Konservatorijas zālē (29.11.1934.) dziedātais repertuārs no Rucavas, jo rucavnieki rādījuši kristību norisi. Iespējams, ka Sproģis veidoja pasākuma scenāriju, jo ir atzīmes, kurā brīdī un kas dziedams. Koncertu apmeklēja Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis. Otrs materiāls (LFK 1452, 31–39) kolekcijā nokļuva 1945. gada nogalē – kā tīrs padomju folkloras paraugs. Tajā ir anekdotes, viena ar zīmējumu, un parodētas dziesmas par nacistiskās Vācijas vadoņiem un atbalstītājiem. Katra folkloras vienība, kurā pieminēts Hitlers, Gebelss un citi pretējās nometnes varenie, uzskatīta par padomju folkloru. Vēl nav zināms, kā šie varianti iegūti, jo iesākumā tie reģistrēti kā Artura Ozola kolekcijai [LFK 1714] piederīgi. Redzams, ka zīmējumam ar vācu zaldāta portretu nogriezts stūrītis, kur varēja būt kāda informācija par avotu.

Skatīt arī:

Treija, Rita 2014. Latviešu folkloristi starptautiskajos sakaros. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne. 191.–195. lpp.

Vētra, Mariss 1993. Sestā kolonna. Rīga: Liesma. 167.–169. lpp.

Zālītis, Jānis 1960. Sproģu Jūlija kompozīciju vakars; Divi savdabīgi mūzikas vakari. Jānis Zālītis. Rīga: LVI. 137., 582., 688. lpp.

Mediņš, Jānis 1992. Toņi un pustoņi. Rīga: Liesma. 108.–109. lpp.

Aprakstu sagatavoja: Māra Vīksna