Collection of Alma Ancelāne

Folkloriste Alma Ancelāne (23.03.1910. Seces Caunēs - 26.09.1991. Rīgā, apbedīta Sunākstes Zilkalnes kapos) mācījusies Sunākstes pamatskolā, beigusi Jelgavas II vidusskolu, kurā ķīmijas skolotājs Jānis Greste iesaistījis viņu jau 15 g.v. folkloras vākšanā, beigusi LU (1940) bijusi studentu biedrības un kora "Dziesmu vara" locekle, studiju laikā strādājusi pie ticējumu kārtošanas Pētera Šmita krājumam. Ancelāne uzsākusi darbu LFK (24.11.1941.), kur strādājusi līdz 1986. gadam. Kara gados viņa apsargājusi LFK rokrakstu krājumu, Dainu skapja mikrofilmas Džūkstē un Irlavā. Uz Irlavu viņa devusies arī II folkloristu zinātniskās ekspedīciijas [1835] laikā. Ancelānes zinātniskās intereses saistītas ar mīklām un teikām. Viņa piedalījusies vairāku fundamentālu tautasdziesmu krājumu sagatavošanā.

1946. gadā viņa sākusi veidot savu personīgo kolekciju [1757] ar savas jau mirušās mātes Minnas Ancelānes teiktajiem ticējumiem, nodeva nepieciešamajai padomju folklorai bijušas kara laika anekdotes, kas izsmēja Hitleru, kā arī krievu meiteņu stāsti par darbu pie vāciešiem Irlavā 1945. gadā. Vairākkārtīgi kolekcijā atrodami izraksti no kādas vārdā nesauktas 9 g.v. Sunākstes pamatskolas skolnieces albuma - vienviet albumpanti, tad revolucionārās dziesmas, tautasdziesmas, tad arī ziņģes. Tikai 70. gadu beigās Ancelāne iesniegusi savu bērnības albumiņu (LFK 1757, 653-731), ko viņai bija dāvinājušas māsas 1919. gadā Kalugā, bēgļu gaitās. Teicēju lokā bijuši arī kolēģi Jānis Niedre, kas pateicis laikmetīgu mīklu, Elza Lase ar Sēlpils dziesmām. 1950. gadā vairākas Ancelānes teicējas atbraukušas uz Rīgu, lai piedalītos atklātā Zinātniskās padomes sēdē un starptautiskā fokloristu konferences koncertā. Ancelāne atkārtoti pierakstījusi labāko padomju folkloras sacerētāju Elzu Šulci, kas bez dziesmām, kurās viņa pateicās Staļinam par pensiju, vēl izstāstijusi par tikšanos ar Ļeņinu. Rīgā satiktas un vēl pierakstītas izcilās teicējas Emīlija Celmiņa no Lielvārdes, Ilze Lukstiņa no Madlienas, Kristīne Lāce no Tirzas. 1953. gadā iegūtas no Seņas Jurkevicas Latgalē un PSRS noklausītas častuškas. 1954. gada Jāņos, kad folkloristi ekspedīcijas laikā līgojuši Piebalgā, Alma Ancelāne devusies komandējumā uz Lielvārdi, lai aprakstītu Jāņu atzīmēšanu kolhozā "Lāčplēsis". Līgošana pārāk labi neskanējusi, jo bija sasirgusi lielākā dziedātāja Etmane, bet orķestris šaurā repertuāra dēļ deju mūzikai vairākkārt atskaņojis "Biedri, nu celieties kājās", uz rīta pusi notikušas virves vilkšas sacensības, kurās balvas bijušas lielas lauku tortes. (LFK 1757, 455). Materiāliem pievienots 10 g.v. Daces Rātas (Bulas) pašrocīgi veidotais un ilustrētais mīklu krājumiņš pateicībā par uzdāvināto Ancelānes mīklu grāmatu. Ancelāne pirmā Latvijā uzsākusi jaunlaiku kāzu norišu aprakstu vākšanu, kas iegūti viņas vadītajā studentu folkloras prakses laikā. Ziņas par kāzām vēl snieguši kolēģi - Aina Blinkena un Vilis Bendorfs. Parodiju dziesmai "Zili lini" devusi krustmeita Lilita Freimane. Ziņas par Rīgas notikumiem un folkloru atsūtījis no Zviedrijas A. Platbārzdis. Kolekcijas noslēgumā ir sarakste ar teicējiem, kuri piesūtījuši teikas.

Sagatavoja Māra Vīksna.