Collections

Pētera Treimaņa (1912–1997) atmiņu burtnīca, kurā aprakstīta iesaukšana militārajā dienestā Latviešu leģionā 1944. gadā, cīņas un dzīve gūstekņu nometnēs.

1932. gadā dzimušā Dzintara Lāzera autobiogrāfija, kas rakstīta no 1999. līdz 2010. gadam par dzīves laikā piedzīvoto.

Matīšu draudzes Bauņos 1904. gadā dzimušā Pauļa Alkšņa "Darba žurnāli", kas rakstīti kopš 1926. gada 6. maijam līdz 1931. gadam, dzīvojot un saimniekojot Augstrozes "Jaundruķī".

Dārznieka Pētera Lucāna (1900–1992) atmiņas, kas tika rakstīts no 1979. gada līdz 1990. gadam. Vēsta par Lucānu dzimtu un autora sarežģīto dzīves gājumu, izsūtījuma gadiem un sadzīvi lēģerī, atgriešanos LPSR, darba gaitām un ģimeni.

Jāņa Golvera autobiogrāfiskais vēstījums "Ziņas par mūsu dzimtu" rakstīts 1956. gadā. Atmiņās var atrast informāciju par Golveru dzimtas uzvārda rašanās leģendu un plašo radu saimi, piedalīties ar atmiņu autoru Pirmajā Pasaules karā un Brīvības cīņās, kā arī izsekot Vainižu zemnieka ikdienas novērojumiem, gadalaiku maiņām, kolektivizācijas sekām un dzimtas traģiskākajiem likteņa triecieniem, kad daļa no Golveriem tiek izsūtīti uz Sibīriju.

Gaidas dienasgrāmatas aizsāktas 1966. gadā, kad meitene mācījusies septītajā klasē, un līdz 1969. gadam jauniete tajās aprakstījusi savu ikdienu - veicamos ikdienas mājas darbus saimniecībā, skolas gaitas un notikumus Mazsalacā, kā arī savu sacerēto dzeju.

Jeru pamatskolas mājturības skolotājas (no 1948. līdz 1958. gadam) Paulīnes Ārgales dienasgrāmatas, kurās viņa aprakstījusi savu skolas dzīves ikdienu un izaicinājumus.

Jāņa Valtera Čokas (1927–1989) atmiņas par 1940. gada vasaru ir rakstītas 20. gadsimta 50. gados. Autors apraksta vasaru, ko pavada Mazsalacas pusē "Kangaru" mājā, kopdams mazpulku dārzu. Atmiņas ir romantisks fiksējums par Jāņa jaunību, bezbēdību un pirmo mīlestību.

Kārļa Kreicmaņa (1903–1984) atmiņas par "Bēku" mājām, Ķoņiem un Rūjienas apkārtni Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā.

Daļa no Kārļa Svensona (1884-1964) mūža garumā pierakstītā - citāti, dzejoļi un pārrakstīti daiļdarbu fragmenti, kā arī vingrinājumi tulkošanā. Iespaidīgo materiālu pēc K. Svensona nāves apkopojis mazdēls Andris. Burtnīcu skaits sniedzas pāri simtam, bet trīs kladēs autors apkopojis ziņas par savu dzīvi, sākot ar vecāku laulībām 19. gadsimta beigās Zviedrijā, līdz dzīves nogalei Latvijā 20. gadsimta 50.–60. gados

Jānis dzimis 1926. gadā Vecates pagasta "Lejaskliņģeros", kur nodzīvo visu mūžu. Pēc tēva nāves 2005. gadā meita Gaida Pevko, uzkopjot "Lejaskliņģeru" bēniņus, pamanījusi kādus vecus papīrus. Tās izrādījušās no 1945. līdz 1947. gadam rakstītās Jāņa dienasgrāmatas. Dienasgrāmatās ikdienas rūpes un pienākumi lauku saimniecībā, temperatūras izmaiņas un norises dabā mijas ar neziņu par savu un tuvinieku likteni nacistiskās Vācijas un PSRS okupētajā Latvijā.

Romāna Dūņa (1925–2019) 2003. gadā rakstītās atmiņas par bērnību Valmierā. Rakstītajā spilgti iezīmējas 20. gadsimta 30. gadu Valmiera. Atmiņas vēsta par Romāna ģimenes locekļiem un radiniekiem, tēva grāmatizdevēja Jāņa Dūņa uzņēmumu, darbiniekiem un grāmatu radīšanas specifiku. .

Lūkasa Ozoliņa (1879–1962) 1959. gadā Bufalo (ASV) rakstītās atmiņas, kuru pirmajā daļā apkopots informācija par dzimtu: vecvecākiem Frici un Madi Ozoliņiem un tēvu Jēkabu Ozoliņu, bet to noslēgumā pārstāstīts paša dzīvesgājums, kurā pieredzēta 1905. gada revolūcija un tās sekas ar došanos bēgļu gaitās, Pirmais Pasaules karš, deputāta amats Latvijas Republikas Saeimā, skolotāja gaitas dažādās Latvijas skolā, emigrācija uz Vācijas DP nometnēm, kā arī mūža nogale Bufalo.

LU Bibliotēkzinātnes un informātikas specialitātes studentu ieraksti 1998.–2004. gadā Rutas Šenbergas kārtojumā