File
| Transcriber | Sanita Reinsone |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-10-01 18:33:17 |
| Updated | 2018-10-01 18:33:17 |
| Transcription (text) | 1986. gada februāris Vidriži Taka aiz kūts ved cauri nelielajam meža stūrītim un izved pie ceļa. Pāri tam pie vāciešu mājām ceļa malā stāv veca, nomelnējusi siena guba. Pie tās kaut kas kust. Rādās, ka tas ir zaķis. Ziemas salā atnācis pagrauzt veco sienu, bet es viņu iztraucēju. Pelēcis apjukumā nezin uz kuru pusi skriet. Izlecis uz ceļa tas pēdīgi atskārš kur mežs un pa ceļu aizjož uz Vilkaču purva mežu. Pa Skultes ceļu paeju uz leju un paveras plašs skats. Skultes ceļš itkā ir robeža starp diviem apgabaliem. Pa kreisi no tā dienvidaustrumos, austrumos plešas ganības, lauki ar mājām līdz pat Mirdzošajam spogulim, bet pa labi no lielceļa aiz pļaviņas drūms stāv Melnais sils. No tālienes tas izskatās, kā tumši zaļš mūris, ko veido garas un kuplas egles. No tā vasaras naktīs nāk ārā mežacūkas, stirnas, aļņi un citi meža zvēri. Tālāk mans ceļš ved pāri pļaviņai gar mežu uz pauguru, kas |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | Diary of Kaspars Tobis |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 9, 1 |
