File
| Transcriber | Inita Lūse |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2018-10-08 09:34:44 |
| Updated | 2018-10-08 09:36:44 |
| Transcription (text) | pavasaros tiek apsēts ar
labību. Saulē vizuļojošajā sniegā šur tur iemītas zaķa pēdas. Aiz paugura atklājas
veca māja, no kurienes kādreiz kartupeļu vešanai ņēmām zirgu. Netālu no mājas
ir krustceles un arī zīme, kas vēstī, ka beidzas Vidriži. Viens ceļš nāk no
darbnīcām gar Jaundžeikaru mājām, aiziet mežā nezināmi tālu - pa to ceļu tālāk
nekad nav būts. Otrs grantētais ceļš, kas nāk no šosejas, aizved līdz pat
jūrmalai - Saulkrastiem. Aiz krustcelēm sākas lielā prērija - ganības. Nav tālu
arī līdz mežmalai - Vēja piedurknei. Tur mežmalā dižojas trīs ozoli. 2. Laika apstākļi. Sals pieņēmies spēkā. Dienas ir saulainas, aukstas un kļuvušas arī vējainas. Gaisa temperatūra ir līdz -17˚ un asais ziemeļu vējš griezīgi svilina seju. Vakarā vēja brāzmas kļūst spēcīgākas. Kad satumsis, debesis klāj plāni spalvu mākoņi. Mēness spīd cauri un lielā lokā ap to bāls spīd oreols. Februāra sākumā, kad dienas vēl nebija tik vējainas, izdevās novērot balto varavīksni dienā. Saule jau bija zemu, un baltais loks, kas arī bija izveidojies plānu spalvu mākoņu plīvurā, drīzāk izskatījās pēc liela oreola, taču pašā loka apakšējā galā, cik vien zemu to varēja redzēt, mazs gabaliņš sadalījies kaut bālās, tomēr skaidri redzamās varavīksnes krāsās. 25.marts. Iestājies pavasaris. Daudz dienas bija pilnīgi skaidras, saulainas un mierīgas. Temperatūra uzkāpa līdz pat +10˚. Sniegs gandrīz nokusis un nav arī plūdu. Tā tas bija kādu nedēļu. Vienīgi |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | Diary of Kaspars Tobis |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 9, 1 |
