Transcriber | Inita Lūse |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | No |
Created | 2018-10-08 10:38:56 |
Updated | 2018-10-08 10:38:56 |
Transcription (text) | Un klāt brokastu laiks ar siltu
kakao un kafiju un pankūkām. Brālis tīksmi to salej brūnās māla krūzītēs. Pēc
brokastīm mēs dodamies uz mežu pirmo reizi šajā pavasarī tecināt sulas. Brālis
spēcīgi ieurbj bērzā, un no sākuma vēl tek brūnas mizas putriņa ar sulu. Pēc
brītiņa jau parādās baltas smaržojošas koka skaidiņas un pēkšņi kā mazs
avotiņš, līst vēl netīri brūna sula. Tā ātri aizskalo mizas putekļus un nu var
apakšā likt spaini un libīti – koka reni. Pirmais bērza sulas malks šajā gadā!
Pieploku ar muti taisni pie urbuma bērzā un mutē ielīst spirdzinoši vēsa,
saldena sula, kas garšo pēc svaigā pavasara meža, strazdu dziesmām, saules, kas
pagriezusies uz vasaras pusi. Sākusies ir lielā plauksme. Vēlāk pienāk un paiet ziedonis un ievziedu laiks, kad gaiss piesātināts ar to smaržu un vasara ir pienākusi. 4. Jāņi. Kalna galā pie ābelēm, no kurienes paveras plašs skats uz mežiem un pļavām vakarā jau tiek gatavota ugunskura vieta. Tas tiek svinīgi iededzināts, kad saule griežas uz prērijas pusi. Un tad, dziesmas skandinātas, aizskan pār pļavām un siliem un tiek ēsts un dzerts alus. Pamale virs mežu robotajiem galiem pamazām kļūst sārta. Pieņemas spēkā sienāžu nakts dziesmas. Senatnīgs ir skats, šī ainava uz ganībām, Melno silu, kas pret sārtajām debesīm kļuvis pavisam melns un noslēpumains. Vakars ir pavisam mierīgs un skaidrs. Un pār to visu lēnām klājas Jāņu nakts ar savu burvību un noslēpumainību. Pēdējie sārtās saules stari pazūd aiz tumšo meža galiem, un mūs apņem dzestrs mijkrēslis. Sprakšķ ugunskurs atgaiņādams odus un dzirksteles šaujas debesīs izzuzdamas nezināmā augstumā, bet viena paliek - tā ir maza zvaigznīte, viena no pirmajām, kas iedegusies vēl gaišajās debesīs. Kā par atbildi mūsu dziesmām aiz tumšajiem |
Transcribe text |
Repository | Autobiography Collection |
---|---|
Collection | Diary of Kaspars Tobis |
Keywords | |
Items | #LFK Ak 9, 1 |