File
| Transcriber | Inita Lūse |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2018-10-08 10:54:04 |
| Updated | 2018-10-08 10:58:36 |
| Transcription (text) | pajumti. Negaiss jau trako
pavisam tuvu un no stiprajiem pērkona grāvieniem mājai sāk skanēt rūtis. Pēkšņi
darbnīcu pusē uzplaiksnī spožs uzliesmojums un sekundes daļu vēlāk kā šāviens
noplīkšķ spēriens. Ka tik nav trāpīts ozolā, kaut gan tur ir stārķu ligzda. Ik
pa brīžam nodziest gaisma un aiz loga „uguns kāpj pa dabas ēku”. Pērkonrati
dārdēdami brauc pa debess velvi jau pār Vilkaču purvu un negaiss drīz būs
pāri. No Baltijas jūras plašumiem, no vakariem nācis, tas aiziet uz austrumiem,
pamazām izgaisdams tālumā. 12. Svētdien, 5. oktobrī. Balle Vidrižos Tas bija saistošs jampadracis ar vēlīnu skriešanu pa apkārtni, gaismas efektiem, mūziku un citiem pigoriem, kad arī man iesita galvā, bet tas nebūt netraucēja sist kārtis līdz 5 no rīta, kad pa absolūtu tumsu klupdami, krizdami, ar dobjiem brīkšķiem un vaidiem taustījāmies uz guļu. Vienīgi brālis uzvedās jancīgi, bet spožais luktura stars palīdzēja viņu atrast krūmos, bet pudele bija pazudusi, jo: „ārā bija tumšs, un kaut kas noslēpumaini čabēja”. Tajā naktī apmēram 23 20 es tuvu pie Jansonu mājām dzirdēju kāda putna saucienu. Tas bija dzirdams arī pēc pāris stundām. Pēc putnu grāmatas lasot, tas varbūt bijis apodziņš. |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | Diary of Kaspars Tobis |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 9, 1 |
