File
| Transcriber | Inita Lūse |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2018-10-08 17:15:24 |
| Updated | 2018-10-08 17:36:08 |
| Transcription (text) | 23. martā. Lai dabūtu savu dzimšanas dienas dāvanu, man nācās izturēt pārbaudījumus. Nekad mūžā cilvēks tā nesaņem dāvanas, kā savā 16 gadu jubilejā Vidrižos. Ariadnes pavediens no pasta kastes mani piespieda nedaudz pabradāt ar čībām pa sniegu. Uzkāpis muzejā čamdījos pa vecām kastēm un gar maisiem, kur tik tas neveda, baidīdamies pārraut, jo tad varēja pazaudēt pēdas. Vēl labāk! Tas aiziet gar sijām uz augšu. Atkal jāgramstās gar ellīgo skursteni un zirnekļtīkliem. Riskēdams lauzt sprandu un upurēdams izejamās bikses, lienu tālāk pa sijām uz jumta. Pavediens nozūd mansarda tumšajā velvē. Ieniris pažobelē, virs istabiņas tumsā beidzot ieraugu nelielu kastīti, kas atgādina labi noslēptu elles mašīnu. Tad vēl dzīvam jātiek atpakaļ līdz beidzot tā „eksplodē”un iekšā atklājas gluži kā pufaikai 20. pieskaņota speciāla cepure rudenim vai pavasarim. 26. Ceturtdien bija sevišķi saulains un pavasarīgs laiks. Vakarā klaiņoju pa prēriju. Debesīs vēroju interesantu parādību. Ap sauli varēja redzēt gaišu oreolu, kas vienā vietā sadalījās krāsās kā varavīksne, bet bija arī otrs blāvs pusloks, kas izliecās pretēji oreolam. Tādu kompozīciju es redzēju pirmo reizi. Tas izskatījās apmēram tā. Jau no tāluma prērijā pie grāvja pamanīju divas stirnas. Viena mazāka. Tās mani pielaida diezgan tuvu taču tad slaidi pārlēca pār dzeloņdrātīm un atskatoties un ik pa brīdim apstājoties rikšoja uz ceļa pusi. Vēl ilgi varēja redzēt, kā dzīvnieki pastaigājas tālumā gar mežu, uzkāpj uz Skultes ceļa un nozūd kaut kur Melnajā silā. Mirdzošais spogulis joprojām aizsalis, un ledu klāj |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | Diary of Kaspars Tobis |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 9, 2 |
