File
| Transcriber | Inita Lūse |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2018-10-12 08:20:25 |
| Updated | 2018-10-12 08:26:28 |
| Transcription (text) | senlaicīgu vilcienu, kuru vilka
tvaika lokomatīve. Tas bija gluži kā vesternā - mēs stāvam ārpusē uz platformas
pie vagona un joņojam gar zeltainiem rudzu laukiem un ganībām. Ik pa brīžam mūs
ietin melns ogļu dūmu mutulis, bet labajā pusē ir šoseja pa kuru sacenzdamies
drāžas visādi limuzīni. Mēs bijām Rostokā, Šverinā tad Doberanā, Berlīnē,
Tessīnā, jaukā alus bārā mums spēlēja vietējo kovboju grupa. Kantrī mūzika,
dziesmas par indiāņiem un kovbojiem. Pēc tam nāca diskotēka un mēs vērojām
vietējo publiku un daudz kas kļuva skaidrāks... Lai cik tas viss būtu jauki, bet atgriešanās ir kā pamošanās no sapņa. "Andersena pasaka beigusies", teica Muižnieku Andža jau iebraucot pelēkajā Krievijā. Tomēr labāk ir tepat Latvijā, kur pagaidām veikalos nekā nav, bet vai katru dienu notiek kas jauns un visi dzīvo ar lielām cerībām uz civilizētas 70. pasaules izveidošanos. Vilciens pienāca Rīgas stacijā un tā mēs atkal visi izklīstam: deviņi zēni un bars meiteņu. Andersena pasaka beigusies, bet tas vēl nenozīmē, ka viss cauri, jo ir pienākuši jauni laiki, dzīvot ir daudz interesantāk un labāk, lai tas tomēr būtu, kā dzied Limāls: „Neverending story...”. Bet pēc tam, kad vien iznāca, dzīvoju pa Vidrižiem. Dienas bija karstas, naktis siltas. Es pārsvarā nodarbojos ar mūziku, malkas skaldīšanu ar klejošanu pa apkārtni. Vēl, kad šeit viesojās maskavieši, mēs naktī mežā atradām „pūķa naudas žāvētavu”. Tas ir baismīgs, bet reizē skaists skats, kā tumšā meža dziļumā zaļganā gaismā spīd vesels apdrupis celms un neskaitāmi praulu gabali apkārt. Tā mēs tur dzīvojām bez īpašiem notikumiem. Kādu vakaru visi ar mašīnu braucām skatīties saulrietu pie jūras. Taču saule rietēja stundu |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | Diary of Kaspars Tobis |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 9, 4 |
