Kâ tu man par lihgawinu Apsohlitees newari
2: Ne esmu tahds smuks no waiga Kâ tee staltee
jaunekļi, Kasar garreem kakleem staiga Meitu sir=
dis krahpdami.
3 Tew no tahda sehna stalta Laikam sirds
jau paņemta, Un warr buht, schi muttiht,
lehna, Jau no tahda butschota
4 Wai tu dohma kâ tee staltee Muhscham irr tee
labbakee? Ak tee smalkee; gudree, baltee Brihscham
tee wiss nikkoti!
5: Kad mas ween tu azzis greestu Us man
bahlu behduliht. Sirsniņu tad remdeht speestu
Mannas behdas selteniht
6 Tizzi ne weens, ka es, tik karsti Meitiņa, tew
nemihlehs! Kam tu sawu sirdi swarsti?
Pahris raddisi jau mehs D.- g
376
meld. Pee straujas uppes
No 15 Pļaujams laiks.
1: Skaists gann, irr laiks pawassarâ, Kad
pukkes saļļumos Un saļļi kohki dahrsi=
nâ Spihd baltohs seedinos
II Jo skaistaks lauks irr wassarâ, Kad
selta wahrpiņas; Kas musu sweedrus at=
maksa, Preeksch mums jau paklannahs
III Kad katris salms tohs graudiņus:
Ko druwa eesehjam, Un augļus desmit
kahrtigus atdohd tam sehjejam
|