File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 13:48:35 |
| Updated | 2018-11-26 13:48:35 |
| Transcription (text) | Mātei! Esmu nolēmis savu dzīvi uzmest no tā laika, kopš mēs ar Tevi esam šķīrušies. Vai tas ir labi vai slikti nezinu, tak domāju ka man būs vieglāk, ja savus pārdzīvojumus uzmetīšu uz papīra. Pēdējo reizi Tu mani redzēji Centrālcietumā, 1944. g. augusta beigās, kad stāvēju Tev pretī un tomēr no Tevis šķirts, ar „zviedru aizkariem“. Tad Tevi mierināju un mēs atvadijāmies. Toreiz man bija ciešami, jo cietuma virtuvē strādādams, vismaz biju paēdis, lai gan cietums paliek cietums. Atgādināšu arī Tev mūsu toreizējo sarunu. Bez ātri turpu šurpu skrejošiem, nesakarīgiem teikumiem, kuŗos Tu pastāstīji visus jaunumus par mājām un es par sevi, iznāca arī saruna pa to, ka Tu brauksi līdz uz Vāciju. Tad norunājām, ka Tu vienu no maniem uzvalkiem aiznesīsi Benkiem. Nezinu vai Tu to izdarīji vai nē — Tu aizbrauci. Drīz pēc tam mani pārveda uz Salaspils nometni. Salaspils nometne bija savdabīga vāciešu soda nometne. Tā atradās uz smilšaina lauka iežogota ar divkāršu dzeloņstiepuļu žogu. Nometnē bija apmēram 20 barakas, kurās katrā no tām „dzīvoja“ apmēram 350 apcietināto. Pie ierašanās nometnē mums bija jānodod savas privātās drēbes. Varēja paturēt tikai vienas apakšbikses, vienu kreklu un pāri zeķu. Tāpat līdzi paņemtās ēdamlietas. (Naudu, pulksteni, papirosu etviju, dokumentus man atņēma kad iegāju centrālcietumā un tie tā nu ieejot Salaspils nometnē man vairs nebija). Lika nomazgāties un tad iedeva no rupja maisa šūtas bikses un blūzi. Zābakus man atļāva paturēt pašam savējos. Nu biju tāds pats kā visi citi apcietinātie Salaspilī. Tad ieveda barakā un parādīja gultas vietu. Baraka bija diezgan liela — 350 pat dažreiz bija iekšā līdz 500 cilvēku. Barakā bija šauri lodziņi aizsisti ar dzeloņstiepulēm un no „mēbelēm“ barakā bija sasistas tikai guļasvietas un pāris solu. Soli tik daudz cilvēkiem nepietika un tad nu sēdējām gultās. Guļas vietas bija apgādātas ar ļoti labiem varētu teikt gandrīz jauniem zīda vatētiem deķiem un matračiem. Salaspils nometnē ienācu vakarā un tādēļ bija drīzvien jādodas gulēt. No sākuma nesapratu, kādēļ gulēt ejot daudzi kāvās ap soliem. Vēl lielāks —1— |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 1 |
