File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 13:50:33 |
| Updated | 2018-11-26 13:50:13 |
| Transcription (text) | 21.00 tad visus sadzina barakā un
noslēdz durvis. Rotniekiem bija lielas tiesības. Tie varēja sodīt pārējos. Tā
nu 6.00 izgājām uz darbu. Visi tika sadalīti pa pāriem. Katrs pāris saņēma
nestavas un tā izveidojās čūskveidīga rinda. Tad kādi 40 cilvēki saņēma lāpstas
un sāka rakt bedri. Mēs ar nestavām lēni virzījāmies garām un racēji lika katrs
vienu lāpstu smilšu uz katrām nestuvēm. Tā ar pilnām nestuvēm rinda soļoja uz
priekšu apmēram 400 m un izgāza nestuves zemē, veidojot kaudzi. Apstāšanās nav.
Ar tukšām nestuvēm apmetot lielu riņķi esam klāt atkal racējiem. Nestuves tiek
piepildītas un viss balagāns sākas no jauna. Riņķis, kas jāsoļo, iznāk apmēram
kilometru garš. Atpūšanās nav — tikai nemitīga soļošana. Vienīgi, ja kādam ir
vajadzība, tad ar grupņika atļauju var tikt uz īsu laiku mazā mājiņā. Grupņiki
paši nestrādā, tikai komandē. Uz mata tā kā agrāk komandēja latviešus vācu
baronu vagari. Šī soļošana bija ciešama vēl saulainā laikā, lai gan arī tad tās
bija mocības. Cietumā mēs bijām atraduši staigāt. Tagad nu šai soļošanā sāka
sāpēt kājas. Daudziem kājas bija no nepiemērotiem apaviem noberztas jēlas — tie
gāja klibodami — bet bija jāiet. Stāvoklis palika ļaunāks, kad sāka līt lietus.
Mūsu apģērbs sastāvēja tad no šīs rupjās maisa drēbes blūzītes un krekla. Tas
drīz vien bija cauri slapjš un mēs salām. Tomēr bija jāiztur. Tāpat saulainā
laikā putekļi un smiltis cauri drēbēm nosēdās uz miesas un mēs izskatījāmies kā
kādi Āfrikas melnādainie. Mūsu sapnis bija vienreiz paēst pilnu vēderu un
nomazgāties. Tak tas bija sapnis. Pats Salaspils komandants Krauze ar savu suni
pastaigājās un novēroja reizumis mūs darbā. Vai tam — kas bija mazliet
atpalicis. Tam pārim vajadzēja skriešus uz viņa komandas celties un gulties,
velkot līdzi savas nestaviņas. Tad ar piepildītām nestuvām skriešus panākt jau
tālu aizgājušos pārējos. No smagajām nestuvēm rokas bija tā novilktas, ka tās
sāpēja. Pusdienā dabūjām ¾ l ūdens zupiņu no vecām biežu lapām vārītu. Tad
atkal soļošana līdz vakaram un vakarā saņēmām 400 gr maizes un ½ l rudzu miltu
biezputru. Vai tam, kas bija ko nogrēkojies — tas dabūja tupēt ar taisno uz
sāniem, jeb taisni uz —3— |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 1 |
