Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2018-11-26 13:51:34 |
Updated | 2018-11-26 13:51:34 |
Transcription (text) | priekšu izstieptām rokām. Kā redzams zīmējumā šis stāvoklis nav vieglis. Stiprākais no mums varēja to izturēt ne ilgāk par 15 minūtēm un kur tad vēl garām ēdiena porcija. Es turējos. Pirmās 4 naktis pavadīju mazā mājiņā, blakšu dēļ, tad nogurums ņēma virsroku un piektā naktī es gulēju guļas vietā. No rīta gan piecēlos sarkans kā novārīts vēzis. Pēc nedēļas smilšu kaudze, mūs sanesta, bija milzīga. Tad otrā nedēļā smilšu kaudze tika sanesta atpakaļ bedrē. 3. Nedēļā rakta jauna bedre un veidota jauna kaudze un tā joprojām. Arī ēdienu karte bija dienu dienā nemainīga. No rīta kafija, pusdienā „zupa”, vakarā biezputra un maizes norma. No sākuma mēģināju mazliet maizes paglabāt līdz rītam, bet tā ka vairākkārtīgi tiku no citiem apzagts, tad visu saņemto tūlīt apēdu. Riebīgi jau nu bija no rīta ar tukšu vēderu strādāt, bet ko tur lai dara. Vienam otram mēģināja tuvinieki pienest paciņas. Paciņas komandantūrā pieņēma. Tak retais redzēja to saturu. Labākā gadījumā paciņas īpašnieks saņēma maizi. Pārējo labāko ēda sardze — kā taukvielas, papirosus. Bija arī gadījumi, kad apcietināto tuviniekus, kas bija mēģinājuši komandantūrā paciņas nodot, saņēma ciet un pielika veselu nedēļu nometnē veļu mazgāt un tikai tad palaida vaļā. Tad jau retais vairs saņēma paciņas. Dzīve nometnē bija nedrošības pilna. Nekad nevarēja zināt vai kāds vārds netiks iztulkots citādi un nodots tālāk. Jā, nodevēji bija arī apcietināto starpā. Tā mūsu barakā frizieris no citām barakām vēl divi tika ielikti karcerī. (Karceris ir betona telpa, kuŗā ielika uz laiku pusplikus „grēciniekus“ no apcietinātiem. Sodītiem atstāja tikai bikses no drēbēm. Ēst deva tikai pa divām dienām reizi ½ l. zupas). Beigās pēc divām nedēļām mūs visus apcietinātos sadzina kopā, lai noskatītos frizierīša un viņu draugu pakāršanā. Izrādījās, ka viņi ar pakāršanu bija sodīti par nieku. Frizierītis bija ar pārējiem runājies ka vajadzētumēģināt bēgt. Bēgšana būtu iespējama, ja vienā vietā varētu izgriezt žogā caurumu un tad pārspētu sargu, to nositot, un aizbēgtu. Tak viņi nemaz nemēģināja bēgt — tā saruna bija tikai tā, ja bēgtu, ko darītu, lai bēgšana izdotos. Tak kāds bija no apcietinātiem to —4— |
Transcribe text |
Repository | Autobiography Collection |
---|---|
Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
Keywords | |
Items | #LFK Ak 3, 1 |