File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 13:52:24 |
| Updated | 2018-11-26 13:52:12 |
| Transcription (text) | noklausījies un nodevis
komandantūrā. Rezultātā karātavas. Mums bija jāskatās, lai būtu brīdinājums, ja
kāds no mums domātu tāpat runāt. Katru nedēļu pakāra divus vai trīs arī par
līdzīgiem sīkumiem. Es redzēju kur vienu no apcietinātiem Krauze nošāva par to
ka tas nesot dēli noskrāpēja mazliet vieglo mašīnu. Tas bija tikai moments.
Viņš izvilka ieroci un šāva — tas krita. Mēs pārējie noskatījāmies un pie sevis
nodomājām kas zina kuŗš no mums būs nākošais. Jāsaka, ka starp sev līdzīgiem neesmu bijis nekad. Pēdējais, taisno otrādi — viens no pirmajiem. Tā nu pēc nedēļas jau tiku piedalīts tai kolonai, kuŗa gāja darbos ārpus nometnes. Mūsu uzdevums bija rakt prettanku grāvi pie Salaspils baznīcas. Labums atrasties šai kolonnā bija tas, ka še darbam bija sava jēga — nevis kā tai bezjēdzīgā soļošanā (mūsu valodā „rullēšanā“) ar smilšu nestavām nometnē. Otrkārt še varēja arī brīžiem atpūsties un treškārt dažreiz arī atļāva nospert kādu kāli tuvējā tīrumā. (Prettanku grāvis šķērsoja tīrumus, laukus, pļavas) Kad biju jau kādu laiciņu šai kolonnā strādājis man piedāvāja rotņiks grupas vecākā vietu, no kuŗas es atteicos. Grupas vecākā būšanai labums bija tas, ka varēja nestrādāt, bet viņa pienākumos ietilpa sekot lai padotā grupa strādātu, saņemot grupai maizi un izdalīt to, tāpat sodīt zināmā mērā disciplīnas pārkāpējus. Tas viss prasa grupas vecākam zināmu „cīņu“ ar saviem padotiem un tas bija par šķērsli šā pagodinājuma pieņemšanai. Turpināju strādāt tālāk un pēc nedēļas mani piedalīja darbam airodromā. Tas ir no rīta gāju darbā un vakarā mani atveda atpakaļ nometnē. Airodroms bija iekārtots uz ātru roku pļavā tikai pēdējās dienās. Mūsu uzdevums bija pļavas līdzināšana, norokot ciņus un piepildot bedrītes. Še jau bija vēl labāki. Reizēm sargs bija tik labs un nāca līdz tuvējo privātiedzīvotāju mājām, kur mēs gājām, lai palūgtu dzeramo ūdeni, pie viena apelēdami pie iedzīvotāju līdzjūtības lūdzām arī ko ēdamu. Tā bieži vien bez ūdens dabūjām arī kādas maizes garoziņas, kādus vārītus kartupeļus vai ko citu ar ko varējām remdēt kaut cik mūžīgi izsalkušos vēderus. Šīs pārmaiņas bija jaušamas gaisā un šo to no notikumiem „ārpasaulē“ dzirdējām no citiem cilvēkiem. —5— |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 1 |
