File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 15:40:56 |
| Updated | 2018-11-26 15:40:48 |
| Transcription (text) | drēbes
nedabūju. Uz jautājumu kāpēc mums neizsniedz mūsu vērtslietas, mums atbildēja,
ka tās jau esot nosūtītas uz Vāciju un būšot mums priekšā un tās mēs saņemšot
tikai pēc soda izciešanas. Garā jau atvadījos no sava pulksteņa un portsigāra,
jo tie bija par daudz vērtīgi lai kāds no varas vīriem nepiesavinātos. Man vēl
bija izdevība nozagt vienu kāpostgalviņu, kuru ar baudu notiesāju. Tad mūs
par jaunu sadalīja kolonnās pa 500 cilvēkiem un sākās gājiens ar kājām uz Rīgu.
Pirms došanās ceļā mums pateica ka katrs kas atstās kolonnu tālāk par 20 soļiem
uzskatīs par bēdzēju un bez brīdinājuma nošaus. Apēstā kāpostgalviņa man
svētību nenesa, jo sagādāja man mežonīgu caureju. Pēc katriem noietiem pieciem
kilometriem mums deva 10 minūtes atpūtu. Šo atpūtas laiku pavadīju novelkot
bikses un sevi atvieglinot. Tā ka man tādu labierīcību nebija kā avīžpapīrs un
ne katrā vietā bija zāle ko noplūkt, tad drīzi vien manas apakšbikses bija
bēdīgā stāvoklī. Pret vakaru nonācām Rīgā. Ziņa par mūsu tuvošanos bija jau
priekšā. Daudziem jau ielas malā stāvēja piederīgie ar maizes kukuļiem un citām
labām lietām, kuŗus tad nu nodeva saviem mīļajiem. Tomēr daudzi bija mūsu
starpā arī tādi kā es, kuŗiem nebija neviena kas sagaidītu mūs. Tomēr pilnīgi
sveši cilvēki izdalīja smēķus un maizi. Tā arī es dabūju 30 papirausus un mazu
gabaliņu maizes. Pa ceļam uzrakstīju zīmīti arī Herbertam, un iedevu vienam lai
aiznes, tomēr laikam viņš to nebija saņēmis. Tas tāpēc ka vakarā ieradamies
atkal centrālcietumā. Nakts pagāja atkal kaujoties ar blaktīm un mocoties ar
caureju. Otrā rītā cietumā pienāca paciņas — tikai man neviens nekā nebija
atnesis. Tā pagāja 25 un pienāca 26 septembris — mana dzimšanas diena kad
paliku 20 gadus vecs. Bija jau bēdīgi šo dienu pavadīt cietuma mūros, bet ko
lai dara. Cietumā dabūju dzirdēt, ka mans sods esot 6 mēneši. Tā nu pēc visiem
likumiem man vajadzēja būt brīvam 1. novembrī. Tak pienāca 27. septembris.
Naktī no 27. uz 28. septembri mūs visus sadzina cietuma pagalmā un pa 500
lielās kolonnās dzina uz Eksportostu, lai ielādētu kuģī. Mēs gājām pa Matīsa
ielu, stingrā apsardzībā. Tomēr lai gan ielas bija klusas, vārti un parāddurvis
bija vaļā — neaizslēgtas. Pa galvu šaudijās domas — bēgt vai nē. Zināju ka
Sarkanā armija ir tuvu un ja man laimētos –7– |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 2 |
