File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 15:41:14 |
| Updated | 2018-11-26 15:40:56 |
| Transcription (text) | izbēgt un
varētu noslapstīties līdz tās ienākšanai — es būtu brīvs. Pretim tam runāja
uzskats — līdz soda beigām palicis tikai vairs mazliet vairāk kā mēnesis un
kaut arī Vācija, tad tak iegūšu brīvību. Otrkārt ja es še izbēgt, kur lai es
palieku. Herbertam tak nevaru likt uz kakla tādu klapatu, jo neticēju ka bez
kartiņām viņš varētu mani ilgi slēpt. Vēl ja zinātu ja Sarkanā armija Rīgu
ieņem ātri, tad vēl nekas. Bet ja cīņas par Rīgu velkas ilgi, pat varbūt piecus
sešus mēnešus. Tik ilgi, ja arī Herberts mani turēt, man būtu neiespējami
izslapstīties. Un kas mani cits varētu turēt. Benki jau nu noteikti nē, un
starp svešiem meklēt patvērumu būtu bez rezultātiem. Bez tam pie Herberta jau
mani meklētu vispirms. Un ja bēgšana laimētos, tas ir vienalga vai mani
ievainotu — tad mani tāpat nošautu, jeb bēgot nošautu ar pirmo šāvienu. Vai
mēneša dēļ būtu vērts riskēt ar nāvi? Un tā es nebēgu. Gājiena turpinājumā pa
Šarlotes, Valdemāra, Elizabetes, Ausekļa, Vašingtona lauk. un Eksporta ielu mēs
nonācām Eksportostā un tad uz kuģa. Kuģis bija mazs, iekārtots karaspēka
transportam. Kuģa kravas telpās bija iekārtotas lāviņas gulēšanai. Uz katras
lāviņas skaitijāmies divi apcietinātie. Likos gulēt un gulēju saldi, jo pirmo
reizi pa ilgiem laikiem varēju gulēt blakšu netraucēts. Ceļā bijām četras
dienas. Pa visām četrām dienām kopā saņēmām tikai 50 gr. sviesta un vairāk
neko. Izrādijās ka maizi kuģis nebija uzņēmis un tā vienīgi reizi dienā slāpju
dzesēšanai saņēmām ½ l rūgtas kafijas. Uz beigām biju tik vājš ka nevarēju pa
pāris pakāpieniem uzkāpt uz kuģa klaja lai ieelpotu svaigu gaisu. Tomēr
„labums“ bija arī šai badošanai — tiku vaļā no caurejas. Beigās ceturtās dienas
vakarā mūsu kuģis sasniedza Dancigas ostu. Bija jau nakts kad kāpām no kuģa zemē.
Pie noejas dabūjām katrs vienu kukulīti galīgi zaļu, sapelējušu maizi. Tad
tūlīt tikām salādēti pa 80 cilvēkiem vienā mazā lopu vagonā. Nevarēja ne labi
sēdēt. Laidu zobus darbā, jo nevarēju sagaidīt rītu, lai redzētu izgriezt
pelējumus, bet noēdu visu kukuli ar visiem pelējumiem. Ceļā bijām arī visu
nākošo dienu un pret vakaru nonācām Orānienburgas stacijā, netālu no Berlīnes.
Strauji tikām izlādēti no vagoniem un dzīti uz tā saucamo Sachenhausenas
koncentrācijas nometni. Mūsu sargi bija jauni puišeļi tā ap 18 gadu veci, bet
ārkārtīgi zvērīgi pēc dabas. Mūsu — apcietināto starpā bija arī daudzi lauku
papi, kuŗiem soļošana kolonnā pēc militāra veida, sagādāja grūtības. Arī
daudziem bija līdzi diezgan smagi nesamie. Rezultātā bija gadījumi –8– |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 2 |
