File
| Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2018-11-26 15:53:33 |
| Updated | 2018-11-26 15:53:33 |
| Transcription (text) | visi
logi un durvis vaļā — un saprotams tā nav kurināta. Katrs arī es dabonu maisu.
Ir jānoģērbjas kailam un visas savas lietas jāsaliek maisā. Ar plikām kājām nav
patīkami stāvēt uz betona grīdas un tā ka šeit ir tikpat auksts kā ārā, tad
salstu mežonīgi. Ir atļauts paturēt tikai ēdamo. „Frizieri“ nodzen matus līdz
ādai un vēl citas spalvas un tad tiekam vienu telpu tālāk līdz dušai. Pat šādos
apstākļos paliku maliet priecīgs, jo cerēju nomazgāties. Tak tas bija „prieka“
moments. Man uzgāza uz galvas aukstu ūdeni (šis ūdens skaitījās vēl silts — jo
ūdens no krāna ir vēl vienmēr +6˚ silts). Tad pa 10 cilvēkiem saņēmām vienu
dvielīti, ko „noslaucīties“. Nākošā telpā viens mūs ar 100 sveču lampu
vienā rokā un palielināmo stiklu otrā rokā nopētija vai nav utis un tad atkal
bijām vienu telpu tālāk. Saņēmu pliks būdams vienu pāri klikatiņas, vienas
strīpainas bikses, vienu blūzīti — vairiāk neko. Apakšveļa te skaitijās luksus.
Sāku ģērbties. Bikses man bija par īsām. Blūzīte pa plānu — lai nu kā apģērbts
es skaitijos. Tad atkal ārā lietū. Dabonu salt un gaidīt. Tiekam nodoti barakas
vecākā rīcībā. Mums vēl jāgaida līdz salasās 50 cilvēki un tad viņam kā aitas
sekodami tiekam novesti uz viņa baraku. Barakas Nr. 66. Izrādās ka baraku
vecākie še ir visi vācieši. Tie te sēž vai nu par politiku, vai par laupīšanām,
vai par slepkavībām. Mūsu barakas vecākais izrādās laupītājs un atradies še jau
13 gadi. Diezgan nervozs tips. Pati baraka ir gara. Viņas vidū atrodas durvis
kas ved koridorā. Tieši pretim ieejas durvīm atrodas divas durvis. Vienas ved
mazā mājiņā, otras mazgājamā telpā. Pa labi un kreisi — koridora galos atrodas
durvis — kas ved uz dzīvojamām telpā. Te skaitas labais un kreisais spārns.
Katrā spārnā tiek novietoti pa 350 cilvēkiem — tas ir pa visu baraku kopā 700
cilvēki. Barakas (tās te sauc par Blokiem) vecākā palīgs arī ir vācietis un
pārvalda vienu spārnu. Ieejot pa durvīm spārnā — man piekrīt kreisā spārnā
dzīvot — iekļūstam telpā, kas pildīta galdiem un soliem — tā sauktā dzīvojamā
telpa. No šejienes durvis ved tālāk uz guļamo telpu. Lāviņas še iekārtotas trīs
stāvos. Patiesībai par godu jāsaka ka katrai lāviņai bija viens ēveļskaidu
matracis un spilvens, kā ari divi vilnas deķi. Arī blokā nebija atrodami nekādi
kukaiņi. Tā nu 1. oktobrī 44. g. skaitos Sachsenhausenas iemītnieks. Tiek
ierādītas guļas vieta un 2 naktī tad nu tieku gulēt. Man krīt pašam sava guļamā
lāviņa un šo nakti — tas ir divas stundas līdz pl. 4.00 noguļu labi. –10– |
| Transcribe text |
| Repository | Autobiography Collection |
|---|---|
| Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Keywords |
|
| Items | #LFK Ak 3, 3 |
