Transcriber | Ilze Ļaksa-Timinska |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2018-11-26 15:57:15 |
Updated | 2018-11-26 15:57:15 |
Transcription (text) | kums mūsu
dzīvē. Vispirms tika izpildītas anketas — kurās bez parastiem datiem ierakstija
arī par ko sēž un cik liels sods. Iemesls šo anketu pildīšanai izrādījās — kā
runāja — sekojošais: ar Sarkanās armijas tuvošanos tika evakuētas pilsētas.
Starp citu tādēļ nometnē ieplūda lielas apcietināto masas no citām pilsētām. Tā
no Rīgas vien bija uz 6000 cilvēku no Varšavas ap divreiz tik daudz un kur nu
vēl citi. Tā nu aktis par katra sodas. u un tā iemesliem bija sajauktas, dažas
pat pazaudētas. Tādēļ arī bija jāpilda šīs anketas. Anketās melot neiespējami,
jo nevarēja tak zināt, vai komandantūrā ākts ir priekšā vai nav, pēc kuŗas
komandants tak varēja pārliecināts par anketas pareizību. Tad tika doti
nummuri. Numuri bija divi — viens uzvalkam otrs mētelim. Nummurs sastāvēja no
zaļa drēbes gabala kurā bija sarkans trijstūris un skaitļi. Mans numurs bija
105555. Turpmāk mans vārds bija pazudis, eksistēja tikai nummurs, uz kuŗa bija
jāatsaucas. Tagad mazliet par nometni. Par nometnes sardzi un sētu jau stāstīju, tāpat arī par nometnes laukumu un savdabīgo ceļu ap to. Nometnē bija ap 120 barakas. Katrai barakai savs Nr. Starp barakām veda glīti celiņi. Tad vēl nometnē atradās sava virtuve, veļas mazgātava — kuŗā bez apcietināto veļas mazgāja arī sardzes veļu un laikam vēl pieņēma darbus no pilsētas. Tad vēl pirts. Krematorija atradās cik zinu, ārpus nometnes. Apcietinātiem kārtība bija tāda. Ienākot katram bija jāizcieš karantīna. Ja tā ir pārciesta — tad tiek iedalīts darbos. Pēc tam ja laimējas var tikt uz augšu. Nometnē bija visas tautības. Dažas no tām stipri priviliģētas. Tā pāris barakās atradās Sarkanās armijas gūstekņi. Tad bija vēl četras barakas apvilktas vēl savukārt ar dzeoņstiepuļu sētu. Tur atradās bērēji. Tie bija vissliktāk nostādīti. Pārējās barakās atradāmies mēs. Tad vēl nometnē bija slimnica. Tanī galvenais bija SS ārsts — tas tomēr ārstēšanā nepiedalījās. Slimnica bija apgādāta vismodernākiem ārstēšanas aparātiem. Te strādāja dažādu tautību ārsti no apcietinātiem. Slimnicā ārstēja tikai apcietinātos. Tad vēl nometnē vienā barakā dzīvoja soda rota. Tanī iedalīja tos apcietinātos, kas kaut kā bija nogrēkojušies pret nometnes noteikumiem. Soda rota kalpoja vienam bagātam vācu apavu fabrikantam apavu izmēģināšanai. Tie katru rītu saņēma jaunus apavus pēc kājas un jaunas zeķes. Vienalga kāds laiks, tiem bija pa savdabīgu ceļu apkārt laukumam jānosoļo katru dienu 50 km. Vakarā tiem apavus atnesa lai citā rītā izsniegtu jaunus. Sods nav no patīkamiem. Lai gan mēs tos apskaudām, jo mums uz plikas kājas bija tikai klika- –14– |
Transcribe text |
Repository | Autobiography Collection |
---|---|
Collection | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
Keywords | |
Items | #LFK Ak 3, 3 |