Ir svētdiena. Esmu diezgan agri augšā. Apvelku galifeikas un nospodrinu garos zābakus. Tad Herberts sūta mani pēc limonādes. Galifeikas kopā ar pāršūto jaku dod man labu izskatu, bet lai gan viss apģērbs ir vairāk līdzīgs privātam, tomēr man ir tāds izpletņu lēcēja skats. Uz ielas izgājis manu, ka cilvēki uz mani noskatās. Aizeju līdz veikalam, kuŗu atronu vēl slēgtu. Nāku steidzīgi atpakaļ, jo baidos uzrauties uz kāda stulbāka miliča. Tie var tiešām mani noturēt par kādu izpletņu lēcēju un aizturēt. Skaidrs, ka pēc manas personības noskaidrošanas es vālā tiktu, bet līdz ar to būtu viena vai pat vairākas dienas jānosēd un man tā izputētu visa balle. Tādēļ, kad pēc stundas vēl reiz eju uz bodi, jaku esmu novilcis un uz ielas rādos blūzē. Pa ceļam satieku Austru un viņas brāli. Paņemu vairākas pudeles limonādes un nāku atpakaļ. Ir jau pl. 12.00. Dodos pie sava skuķēna, lai arī to atvestu. Kad ap 14.00 abi ierodamies, ir jau salasījies mazliet viesu. Skuķēns jūtas ārkārtīgi neērti, bet tas jau ir piedodams, viņa jau ir par daudz mājās sēdējusi. Vēl paies laiks, kamēr viņas pāraudzināšu. Ir arī atnākušas dažas jaunas meičas. Piebiedrojamies tiem jaunajiem un raugos, kā Brunis pūlas izklaidēt kopā ar Šuru viesus. No sākuma visi jūtas mazliet tā ka neērti, bet vēlāk tuvāk iepazīstoties ledus ir lauzts un sāk iet jautrāki. Ēdam ābolus, klausāmies patafonu un gaidām uz pēdējo viesu ierašanos. Tad Lēna sauks mūs pie galda. Šais viesībās cilvēku ierodas uz 30 gabalu. Herbertam blakus sēd pie galda Bruņa pulkvedis. Ir arī citi partijas biedri. Mēs jaunie sarunājamies Latviski — vecā paaudze plēš jokus pa krieviski. Notiek arī fotografēšanās. Bruņa pulkvedis tajās nepiedalās. Kāpēc — nezinu — tak savs iemesls tur ir. Kad ir tukšotas pāris glāzītes šņabja, visiem kļūst jautrs gara stāvoklis. Dažādi joki un velna dzīšana turpinās līdz pusnaktij. Tad viesi pamazām atvadās un dodas prom. Emīlija ir Līgatnē un tā ar savu skābumu mūs netraucē. Austra guļ blakus Lēnai, ar Herbertu ārmalā. Brālim uztaisīta uz kastēm mazs dīvāniņš. Es ar savu skuķēnu pārguļam uz dīvāna. Nu jau

–103–