File
| Transcriber | Ilze Amanda Zakrevska |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2019-10-31 10:11:27 |
| Updated | 2019-10-31 10:19:50 |
| Transcription (text) | 4VI31 Teika. 1.Kā cēlies Odzes ezers.(Andrēja Ziemaņa, 70 g. v., dzīv. Odzienas Svilēnos, 1930. gada atstāstījums un arī vairāku citu tāds pat nostāsts). Tagadējā Odzes ezera vietā kādreiz bijusi purvaina apkārtne ar skaistu pakalni pa vidu. Pakalnē atradies ciems ar baznīcu. Kādā vasaras dienā ciema meitas velējušās. Pie debesīm parādījies neliels melns mākonītis, kas pleties plašumā. Mākonītis, neganti šņākdams, tuvojies ciemam. Meitas par to tikai smējušās. Viena no viņām, lielmute būdama, sacījusi: „Dzī', kā tas šņāc kā odze!" Tiklīdz tas bijis izteikts, tā mākonis šļākdams nogāzies lejā, noslīcinādams meitas, ciemu un baznīcu. Tā radies ezers, kuŗš nosaukts par Odzi. Ezera vidū vēl tagad atrodama bijušā ciema vieta. Ūdens šai vietā ir tikai kādu pēdu dziļš, un uz smilšainā dibena atrodas akmeņi un ķieģeļi. Tie – bijušās baznīcas drupas. Zvans tomēr starp drupām nav atrodams, jo viņš noslēpumaini pazudis ezerā. Tikai rāmā laikā vēl dažreiz dzirdams, ka viņš klusi un dobji skan kautkur [kaut kur] dziļumā. |
| Transcribe text |
| Repository | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Collection | Collection of J. Maskavs |
| Keywords |
|
