| Transcription (text) | [497]13Mežsargs un ļaunais gars.
Kādās mājās dzīvoja mežsargs ar sievu un vienu bērnu. Reiz mežsargs saslima tuvu pie mīršanas. Un viņš prasīja savai sievai: "Vai tev nebūs bail, kad es nomīršu". Viņa sacīja: "Ko es no tevis baidīšos". Kādā naktī mežsargs nomira. Viņa sieva pie sava vīra gultas stāvēdama, paskatījās uz krāsni un ieraudzīja melnu vārnu uz krasni turpat. Viņa attaisīja durvis un izdzina vārnu ārā. Nākot iekšā, viņa redzēja, ak melnā vārna atkal tup uz krāsni. Nu viņai palika bail; tā paķēra klēts atslēgu un aizskrēja uz klēti, un tur sevi ieslēdza. Bet aiz bailēm savu mazo bērnu atstāja istabā pie teva šūpulī guļam. Spoku stundai sākoties, tēvs izkāpa |
|---|
