File
| Transcriber | MaigaJankevica |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2024-09-01 15:47:23 |
| Updated | 2024-10-03 11:07:41 |
| Transcription (text) | tad tas ar cirvi pārcērt uz sliegšņa skalu un pavēl dvēselem iet savu ceļu, tikai ne pār sējas lauku, lai to nesamītu un nepadaritu neražigu. Latvieši gan deva saviem mirušiem līdz uz viņu pasauli drēbes, ēdienu, bet par miesu tie tāļak nerūpejas: to apraka tāļu laukā vaj mežā – turj [tur] meža zvēri to uzmekleja un apēda.1196Viens vīrs diedienu vakarā gājis istabai apkārt trīsreiz vienā rokā turedams alus kausu, otrā – rausi. Otrais vīrs gājis pirmajam nopakaļus, saukdams: "Kas tur iet?" Pirmais atbildejis: "Pats žēligs Dievs!"1197Dievainēs viens vīrs apvilka baltu kažaku [kažoku], paņēma maizes klaipu, alus kausu un ačgarnis gāja 3 reiz ap istabu. Saimnieks atkal, istabas vidū stāvedams prasijis: "Kas tur iet ap istabu?" Ap istabu gājejs atbildejis: "Pats Dievs baltu kažoku, pilnu roku!" /tā trīsreiz/. Beidzot ap istabu gājejs iekritis augšpēdu kādā bedrē.1198Pa visu veļu laiku nedrīksteja nekādu priecigu dziesmiņu dziedat, kā jau svētkos, ko mirušo piemiņai svēti. Īsam laikam pa visu veļu laiku tikai mīklas mineja. Kas uzdoto mīklu nevareja uzminet, tas nekropļojot un kas citadimīklas [citādi mīklas] deva /niekojās/ – tam mēle izstiepjoties līdz zemei.1199Veļu laiks bij īsto mīklu dodamais un minamais laiks.1200Pa veļu laiku uzdeva mīklas, teica pasakas.1201[Pa veļu laiku] cetortdienas [ceturtdienas] vakarā /uz piektvakaru/ nevērpa, lai aug labi liki [lini].1202[Pa veļu laiku ceturtdienas vakarā nevērpa], lai aitam būtu vilna.1203[Pa veļu laiku.] Skalu nelāva no abiem galiem dedzinat.1204[Pa veļu laiku.] Bez saules vakarā nevēleja spoles notīt.1205[Pa veļu laiku.] Puišiem nelāva neauklas [ne auklas], ne striķus ne grožus vīt, jo tad auklas griežot kājas un groži trūkstot – neesot stipri.1206Veļu laikā nedrīkst villu cilat, citadi vairs neaug tāda vilna.1207[Veļu laikā nedrīkst] lopus aizlaist, citadi piena nav tik daudz kā senak.1208Ap Brukņu skaitija veļu laiku no Mārtiņiem līdz jauniem svētkiem /12. dec d./. Šai laikā pēc saules noejas nedrīksteja skalus laust [lauzt], jo tad vasarā jēri pārlaužot kājas. Lai tas nenotiktu, tad saimnieks priekš saules noejas pārlauza skalus un kad tie izdega, tad bija jaiet gulet.1209Gaveņu laikā nedrīkst dot uguns viņus mātei /otrai saimniecei/.1210Veļu [laikā nedrīkst dot uguns viņus mātei /otrai saimniecei/.]1211Veļu laikā nevajagot lopus pievalgiem [pie valgiem] siet jaunās vietās; citadilopi [citādi lopi] kalstot.1212Šai laikā [veļu laikā] jadod ari mīklas minet – kad veciem cilvekiem prasa mīklas, tad tie atbild: "Tagad jau nav veļu laiks!"1213Mīklas mija jeb deva tai nedeļā priekš 1. nov. /vecļaužu dienas/. Mīklas uzdodami un minedami nodarbojas pa vakariem lieli un mazi, it sevišķi bērni priecajās, kad vareja atminet deviņas uzdotas mīklas; jo kas deviņas mīklas nevareja atminet, to tītereja piem. tā: "Tīterē, tīterēpār [tīterē pār] purvjiem [purviem], gar mežiem, gar skudru pūli! Nosprāguša zirga kurvis, tev par grožiem." Kas jo labaki vareja tīteret, tas bija varonis. Tikai šinī nedeļā vareja ar mīklam nodarboties. Ja kāds pēc vecļaužu dienas gribeja mīklas dot, tad tam uzsauca: "Nejāj kailo zirgu!"1214Veļu laikā vajagot mīklas dot, lai neesot aizmāršigs. Kas varejis daudz mīklu uzminet, tas varejis visu atminet. Kas nevienas mīklas nevarejis uzminet, tas visu aizmirsis un neko nevarejis atminet.1215Pa vecišu laiku dažus darbus nedarija ko bij paraduši arvienu darit /nedrīksteja kūti vadzi sist, lopiem jaunus valgus siet/.1216[Pa vecīšu laiku.] dažus darbus atkal darija, ko citkārt nedarija.1217[Pa vecīšu laiku dažus darbus darīja, ko citkārt nedarīja.] Tā piemēram auda tīklus.1217[Pa vecīšu laiku dažus darbus darīja, ko citkārt nedarīja.] Tā piemēram vija striķus.1218[Pa vecīšu laiku dažus darbus darīja, ko citkārt nedarīja.] Tā piemēram] taisija |
| Transcribe text |
