File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-21 18:09:33 |
| Updated | 2022-02-21 18:25:34 |
| Transcription (text) | veiru un vysaidu ceļōtōju. Kai tikai vysi beja atbūrti, tai kieneņa dāls pavēlēja sovim zvārim, lai saplēš pavysam rogonu. Kad rogona beja saplāsta kieneņa dals pavēlēja lopsai, lai sagyun kraukli. Lopsa aizīt uz meža molu un īlein zyrga kaulūs. Na par garu laiku skrīn kraukļu bors. Kraukli klīdz: "Gaļa, gaļa" bet jūs vodūņs nūrōj, lai nacieršūt. Skrīn otkon ūtrs pulks kraukļu un klīdz: "Gaļa, gaļa", kraukļu vodūņs otkon jūs taipat kraukļu vodūņs nūrōj. Skrīn vēļ trešais kraukļu pulks un vīns krauklis vysim nu pakales. Kraukļu pulks klīdz: "Gaļa, gaļa", bet vodūņs otkon nūrōj, lai nacārt, bet pādejais krauklis nadzierdēja un laidēs zemē, lai cārstu. Kai tikai krauklis atsamete, tai tyuleņ lopsa jū sakēre un stīpia uz kieneņa dālu. Kieneņa dals īdevia kraukļam butēlītes, lai aizskrīn aiz trejdeviņom vaļstim un, lai atnaz dzeivības un myrušū yudini. Krauklis aizskrīn. Aizskrējis redz dzeiveibas un myrušō yudiņa okas. Tai kraukli obejōs okōs īkšā un pīsmēlis yudini nas uz kieneņa dālu. Kieneņa dals salej ar myrušū yudini palnūs sabarztū brōli. Kai tikai salēja tai palyka palni par cylvaku. Brōļs īlēja jam mutē yudini nu dzeivības okas un uzreizes palyka jaunais šōs zemes kieneņš par dzeivu cylvaku. Kienena dals izzōļōjis sovu brōļi palykušū yudini padūd lauvai, lai globoj. Ejūt uz brōļa piļi jō brōļs jam stōsta, ka bejis un pōrgulējis šimā pilī un vīna jaunōkō meita šam gulējuse klōtu. Kai tikai jaunais kieneņš izdzierda, ka jō brōļs gulēja ar jō sīvu, tai tyuleņ zūbynu izrāvis nūcierš brōļam golvu, bet pats aizīt uz piļi. Īgōjis piļi tys sateik sovu sīvu. Tei raud, par kū tik ilgi bejis aizgōjis un vakar ar šū gulādams bejis tik dusmeigs un licis storp jū un sevi zūbynu. Brōļs radzādams ka ir par veļti nūkavis sovu brōli, sōka raudōt. Itū izdzierda lauva. Jis atgōja pi sova kieneņa un soka, lai naraužūt, bet lai ejūt atdzeivynōt sovu brōli, par tū ka šam asūt myrušais un dzeivības yudiņs. Kai itū brōļs izdzierda tai tyuleņ skrēja uz tū vītu kur beja pametis sovu brōli. Kai salēja ar myrušū yudini, tai golva tyuleņ pīauga pi kokla. Tūreiz ilēja mutē dzeivības yudiņa un brōļs palyka vasals. Tagad jis krita jam ap koklu un prasēja pīdūšonas. Brōļs pīdevia un jī obeji tagad dzeivoj, jo nav myruši. (Dzierdāta Domopoles pog.) Atstōstīja St. Apšinīks. 16.g.v. 7Posoka par pazudušōm meitom.Vīnu reizi vīnam tāvam un mōtei beja trejs meitas un vīns puisāns. Tāvs ar mōti beja ļūti leli dzārōji. Jī pōrdzēre vysu sovu montu un vysu kas jīm vin beja. Vīnu vokoru soka vecīts - tāvs. Jo kas pajemtu myusu vacōkū meitu par vīnu zalta maisu, es byutu ar mīru. Es ari byutu ar mīru soka vecīte. Kai jī obeji nūrunōja tai ari beja. Kad reitā pasamūdia obeji redzēja ka vacōkōs meitas nav, bet jōs gultā naudas maiss. Nyu otkon veči īsōka dzert. Dzēria, dzēria cykom vysu pōrdzēria. Ka naudas vairs nabeja vecs soka: ka kas dūdu par myusu videjū meitu divejus zalta maisus es byutu ar mīru jū atdūt. Es ari byutu ar mīru atsoka vecīte un obeji aizīt gulātu. Reitā kad obeji pasamūdia redzēja, ka jūs videjōs meitas nav, bet jōs gultā ir diveji leli |
| Transcribe text |
| Repository | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Collection | Collection of Staņislavs Apšenieks |
| Keywords |
|
| Items | #LFK 709, 6 #LFK 709, 7 |
