1175 turp.

Daino līdz rītam, daino līdz rītam.
Valsis ar polku straujo lai mijas,
Dziesmā un dejās sirdis lai vijas!
Piedziedājums.

1175

/Meldija ir/ nav pier.
Tajā stundā, kad man pretī nāci tu,
Gaišas cerības un priekus guva sirds;
Un daudz krāšņāki man visa dzīve mirdz,
Tajā stundā, kad man pretim nāci tu.

Piedziedāj: Mīļais draugs, mūsu sirdis kaist liesmās,
Laiva ūdeņiem pāri mūs nes;
Gribas klausities glāstošās dziesmās,
Mīlas saulainās alkstu es.

Tā kā zvaigznes tavas acis staro man,
Tajās ielūkojas zelta saules riets;
Pāri ūdeņiem, kas silti, dzidri šķiet,
Tā kā zvaigznes tavas acis staro man.

Piedziedāj Mīļais draugs, mūsu sirdis kaist liesmās,
Laiva ūdeņiem pāri mūs nes;
Gribas klausities glāstošās dziesmās,
Mīlas saulainās alkstu es.

1176

(Meld. nav pierakst)
Ai, ērglēn, mans ērglēn, trauc riņķodams lēni
Pār saulaino klajumu brīvs;
Uz mūžu ir rimuši pārdrošie zēni, |
Viens esmu vēl palicis dzīvs. | (2x)

Ai, ērglēn, mans ērglēn, lai mirdzot kā kāvi
Tev spārni pret sauli vēl skrien!
Ai, tici man negribas domāt par nāvi, |
Kad sešpadsmit vasaru vien! | (2x)

Ai, ērglēn, mans ērglēn, cik bieži gan karā
Ir pretnieku vajājot, traukts!
Par ērglēnu saucos es naidnieku barā, |
Par ērgli es naidnieku saukts. | (2x)

Ai, ērglēn, mans ērglēn, tev spārnus vēl glāstu
Tu redzi, es dzīvoju vēl!
Nu steidzies uz ciemu, teic māmuļai stāstu - |
Ir naidnieku nošauts tavs dēls. | (2x)

Ai, ērglēn, mans ērglēn, jau stepe ir liesmās,
Vējš sarkanas dzirksteles nes...
Steidz ērglēni, Ļeņina jaunieši briesmās |
Un dzīvi drīz atgūšu es! | (2x)

Ai, ērglēn, mans ērglēn, rit vilcieni daudzi,
Un cīņā jau uzvara mirdz.
Starp ērgļiem redz miljonu ērglēnu audzi,
Un līksma ir Dzimtenes sirds!
/Dziedājušas meitenes un zēni
vidusskolā./