File
| Transcriber | Sarmīte Dundure |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2017-01-20 17:17:49 |
| Updated | 2017-01-25 16:49:56 |
| Transcription (text) | sācis prātot ka jāiet uz raganas māju un jādabon [jādabū] tās rokā. Vakaram pienākot, slepen pielīdis pie raganas mājas un uz līdis uz iztabas augšas lai noskatītos un noklausītos ko ragana dara. Viņš redz ka ragana ielikusi ragaviņas katlā un ņemās tās vārīt. Reizu pa reizai [reizi pa reizei] zupu nogaršodama un pašas ragaviņas paknaibīdama. Pēdīgi noteikdama lai nu pavārās kamēr es atnākšu no pirts. Piegājuši pie šūpuļa vēl apčubinājusi puisēnu, tad tūdaļ veikli aizgājusi. Dieva dēls nokaps [nokāpis] no augšas, izņēmis vispirms savas ragaviņas no katla, tad paņēmis velna bērnu un iecēlis to katlā ka šis no vēkšķies vien. Savēlis no sniega iegarenu piku un to ielicis šūpulī bērna vietā. Paņēmis savas ragaviņas devies tūdaļ (da manijs) uz mājām. Pārnākusi ragana no pirts, vispirms steigusies pie katla lai pasmeķētu [pagaršotu] kāda nu būs tā ragavu zupa vai gaļa. Pajaukusi ar pavarnīcu redz ka paceļās no katla dažādi gaļas gabali, to nogaršo no viena un otra un priecājās ka beidzot izdevies ragaviņas mīkstas izvārīt. Iegājusi pie bērna redz ka tam ir daudz slapju apakš šūpuļa, nodomājusi kar nu bērns tik daudz piemiezis [piečurājis]. Paskatijusies šūpulī ierauga vēl neizkusuša sniega atliekas. Nu zin ka tē kāds ir bijis pa to laiku kamēr vina bij pirtī. Kā arī to, ka nau vis katlā ragaviņas, bet viņas dēls No dusmām un žēluma nelabi iekaukdamās kā suns sākusi pa pēdu smakai dzīties Dieva dēlam pakaļ. Dēls bijis gan jau aizgājis netālu no mājām tomēr ragana to bez maza būtu sagūstijusi. Viņš jutis ka zeme tam aiz muguras dimd, atskatijies atpakaļ, red [redz] ka ragana nāk ka viesulis. Nu citur dēls nevar vairs nekur glābiņu atrast, viņš šaujās ar visām ragaviņam turpat kādā lielā ceļmalas priedē pašā virsotnē. Pieskrējusi ragana, mēģina rapties priedē augšā, tas viņai neizdodās, mēģina pacelties tik augstu gaisā ari to nevar. Nu saka puisēnam lai kāpj no priedes ar labu zemē, jo citādi tāpat viņa to dabūšot rokā. Jo viņa nograuzīšot priedes saknes un ta apgāzīšoties. Dēls zinādams ka tas ne var vinai "izdoties", teicis lai grauž vien bet, viņš zemē gan nekāpšot. Ragana tagad nu ņēmusies ar zobiem ap priedes saknēm ka brīkšējis vien. Redzēdama ka nekas nebūs, sākusi gaudot pēc |
| Transcribe text |
| Repository | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Collection | Collection of Fricis Krēsliņš in Vecgulbene |
| Keywords |
|
