1557-DUGANES-PAMATSKOLA-02-0223

 brālis, saņēmis runci klēpī, bēdājās, ko nu darīt, ko
iesākt. Runcis saprazdams sava saimnieka bēdas, sacīja to
mierinādams: ''Nebēdājies nekā, nopērc tik man garus zābakus un
vienu maisu! Viss būs labi!'' Runča saimnieks arī visu tā
izdarīja, kā runcis bija sacījis. Nu runcis salika maisā kāpostus
un devās uz medībām. Viņš pakāra maisu labi zemu koka zaros un
pats paslēpies zālē. Tur gulēdams, viņš drīz vien redz, kā no
krūmiem iznāk zaķis, ielien lēnām maisā un sāk ēst kāpostus.
Runcis nu pieskrien pie maisa, aizsien galu ciet, liek maisu uz
muguras un aiznes to ķēniņam par dāvanu, kas bija liels meža
cepešu mīļotājs. Tā nu runcis darīja vienmēr un dabūja no
ķēniņa daudz naudas, ko tas atkal pārnesa savam saimniekam. Citā
pilī dzīvoja viens ķēniņš, kas bija liels burvis. Runcis aiziet
arī pie tā un prasa, vai tas tiesa, ka viņš varot izdarīt
visādus brīnumus. Burvis saka, ka tiesa. Runcis saka: ''Nu tad
parādi man, kāds ir lauvas spēks!'' Burvis palika par lauvu un
runcis no bailēm uzbēga uz jumta. Apmierinājies viņš nokāpa
atkal zemē un prasīja burvim: ''Vai par peli ar tu vari palikt?''
Burvis nu palika par peli, bet runcis to tūliņ noķēra un apēda.
Tad runcis aicināja savu saimnieku uz burvja pili. Tur viņš
dzīvoja laimīgi, neaizmirsdams arī savu labdari runci.

3481

Zaķa sacīkstes ar salu.
Zaķis salīdzis reiz ar salu, kurš ātrāk teikšot, ka diezgan,
kurš ilgāk varēšot izturēt? Salis ļoti! bet zaķis tikai aizvien
teicis, ka esot ļoti karsts. Beigās sācis tik stipri salt, ka
sētas miet sprāguši un krakšķējuši. Nu arī zaķis nevarējis
vairs ilgāk izturēt, bet