Otaņķi Ethnographic Ensemble

Uzsācis darbību 1964. gadā, Rudes skolā, lai gatavotos savai pirmajai uzstāšanās reizei – ballei ar priekšnesumu 1965. gadā, kurā sveiks 200 “Zelta zvaigznes” kolhoznieku, kuriem pirmo reizi maksās pensijas. Vadītājas lomu uzņemas Rudes 8.-gadīgās skolas skolotāja no Gaviezes, kuru uz Otaņķiem atvedušas darba gaitas, Rasma Atteka (1931.–1996. g.)).

Embūtnieku klubā tikko pietiek vietas sveicamajiem, tāpēc arī paši domā priekšnesumu, nevis aicina vēl kādu viesmākslinieku. Dalībniekiem ienāca prātā kāzu tēma, jo “visu mūžu kāzās iets un dziedāts – pūļu nekādu”. Dalībnieki ieminējās: “Padziedāsim kādas veclaiku dziesmas.” Dažas sievas iebilda: “Ko tad dziesmas vien, vajag rādīt, kā to dara.” Bet Kalēju mamma pielika punktu, sakot: “Ko tad no vidus. Tad jau no viena gala līdz otram.” Tā radās pirmais uzvedums “Senās kāzas Nīcā”, kas apceļoja daudzas skatuves, ar kuru otaņķnieki 1968. gadā uzstājās arī Rīgā, televīzijas pārraidē.

Lieta kļuva nopietna, nāca jauni dalībnieki, notika intensīvi mēģinājumi. Uz tiem veda ar kravas auto ar tentu. Kolhoza autobuss dubļainos ceļus izbraukt nevarēja. Tikai ziemā, protams, lauku cilvēkiem daudz darba vasarā un rudenī. Un pavasarī jau var kaut kur aizbraukt. 1971. gadā nāk uzaicinājums uzstāties Brīvdabas muzejā.

Rasma Atteka, kas pati nedziedāja, mēdza sacīt, ka “paļaujas uz savām piecām Margrietām!” Savukārt kā mākslinieciskais vadītājs tika pieaicināts Nīcas skolas mūzikas skolotājs Reinholds Jansons (1921.–2011.).

Sadarbība ar dzejnieku, publicistu Imantu Ziedoni aizveda līdz pat tam, ka tad, kad par grāmatu “Kurzemīte” viņam piešķīra Eduarda Veidenbauma prēmiju, uz godināšanu viņš uzaicināja Otaņķu etnogrāfisko ansambli.

Rasma Atteka 1982. gadā raksta šādi: “Pēdējos trīs gados visvairāk esam piedalījušies ar uzvedumiem “Ķekatas” un “Pādes dīdīšana” vai arī mūsu novada dziesmām dažādos pasākumos. 1979./80. gada sezonā Otaņķu ciema “Otaņķos” filmēja “Ķekatas”. Galvenais režisors bija biedrs Slapiņš. Esam piedalījušies visās organizētajās skatēs: 1980. gadā – Kurzemes zonas skatē Alsungā, nedaudz vēlāk folkloras svētkos Rīgā VEF kultūras pilī, 1982. gadā atkal Kurzemes zonas skatē Aizputē, gatavojoties folkloras svētkiem, kuri notika 1982. gada jūlijā Aizputē. Vairākas reizes esam kuplinājuši ar savām dziesmām un uzvedumiem Dabas muzeja [Brīvdabas muzeja? – aut.], tikšanos ar dzejniekiem, Jelgavas rojona sieviešu padomes sanāksmi un Liepājas muzeja pasākumus (lietišķās mākslas pulciņu “Kursa” un “Kamolītis” izstādes) u.c. pasākumus.

1982. gada laikā vēlreiz filmējāmies A. Slapiņa vadībā. Šoreiz piedalījās arī skolēni. Filmēšanās notika “Strungos”, “Spunteļos”, “Gudriķos” u.c. mājās. Filmēja atsevišķus ansambļa dalībniekus kā arī atsevišķas ainas no “Ķekatām”.

Starp ilggadējām vadītājām, Otaņķu etnogrāfisko ansambli vadīja arī Vēsma Cibule un no 1985. līdz 1987. gadam – Indra Mokorenko.

Indra Mokorenko: “1985. gads – etnogrāfiskā kolektīva 20. jubilejas gads. Kolektīvs programmā iekļauj fragmentus no visiem uzvedumiem - kāzas, kristības, ķekatas, Lieldienas, sējas svētki, Līgo svētki. 1985. gada nobeigumā [vietējā-aut.] dramatiskā kolektīva režisore A. Bilkena piedāvā kolektīvam iekļauties izrādē R. Blaumanis “No saldenās pudeles”. Izrādi atklājam ar Līgo dziesmām, nobeidzam ar kāzu dziesmām. 1986. gada dramatisko kolektīvu skatē saņemam režisora A. Miglas aizrādījumu un pēc tam ar dziesmām kuplinam izrādes starpbrīžus. Kolektīvs izrādei ceļojis līdzi uz Otaņķu tautas namu, Rucavu, Grobiņu, Vaiņodi, Ezeri, VLT [Valsts Liepājas teātris- aut.], Cīravu, Priekuli, Gramzdu, Kalētiem, Vērgali.

No 1985. gada rudens līdz 1987. gada janvārim kolektīvs 2 reizes uzstājies televīzijā – raidījumā “Teikas kaimiņi” (1985.), Liepājas rajona mākslinieciskā pašdarbība (1986.).

Kolektīvs koncertējis saviem ļaudīm Lauksaimniecības darbinieku dienā, pensionāriem, pļaujas svētkos, kara un darba veterāniem. 1985. gada nogalē apmeklējām divus veco ļaužu pansionātus – Laža, Iļģi. Esam koncertējuši Cīravas PTV kartupeļu ballē. Kuplinājām VLT 1986. gada sezonas slēgšanu ([foto]uzņēmums laikrakstā). Piedalījāmies 1986. gada 19. jūlijā lauksaimniecības produkcijas izstādē Liepājā “Dinamo” stadionā, 12. septembrī Pētera I namiņā kuplinājām dzejas dienas (laikrakstā uzņēmums).

1986. gada 2. augustā Rīgā, Arkādija parkā tika rīkotas Folkloras dienas par godu Friča Brīvzemnieka jubilejai. Lai gan mazā skaitā (jo pārējie ceļoja pa Igaunijas PSR) tomēr šis pasākums tika apmeklēts.

1985. – 1987. gada etnogrāfiskā kolektīva dalībnieki: Auza Vija, Glaudāne Astrīda, Glaudāns Modris, Brēdiķe Anna, Otaņķe Margrieta, Runne Margrieta, Sapate Margrieta, Streņģe Mirdza, Ērkule Mirdza, Ērkulis Jānis, Štolceris Jānis, Radomišķe Katrīna, Jansons Reinholds, Auza Andrejs, Cibule Maiga, Sproģis Juris, Enķūze Katrīna, Šķipere Alvīna (dz. 1929.g.), Jušķevica Vineta, Marcinkus Dzidra, Marcinkus Imants, Ansone Anna.

1987. gadā kolektīvs piedalās tradīciju skatē (apraksts laikrakstā). 1986. gada 29. novembrī kolektīvs startēja zonālajā etnogrāfisko ansambļu skatē Kuldīgā.

1987. gada 27., 28. jūnijā kolektīvs startēs republikas etnogrāfisko un folkloras ansambļu skatē Siguldā. Pašreiz gatavojam programmu skatei, kā arī piedalāmies “Mākslas dienas-87” pasākumos.”

1988. gada pavasarī Liepājas Pētertirgū Katrīna Radomišķe uzrunā bijušo novadnieci Zentu Bērtiņu (1931.-2013.), lai viņa nāk par Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāju. Zenta piekrīt. Pēc tam, savā 20 gadu darba jubilejā, 2008. gadā Zenta lepojas: “Kā 1989. gadā mūsu ansambli augsti novērtēja, tā zemāk par “ļoti labi” neesam vērtēti”. Zentas Bērtiņas vadībā ansamblis piedalījies visos Dziesmu svētkos un visos folkloras festivālos “Baltica”, kā arī daudz ceļojis, uzstājoties visā Eiropā.

1988. gadā Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis piedalās folkloras pētnieku 35. zinātniskajā ekspedīcijā Latvijas teritorijā. “Strungos” pie Margrietas Runnes ieradās Jānis Rozenbergs kopā ar kolēģiem no Zinātņu akadēmijas: Ivetu Politeri, Vili Bendorfu, Hariju Bondaru, Brigitu Bušmani, Māru Vīksnu un Aldi Pūteli.

1998. gadā Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis pārstāv Latviju starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica” Igaunijā.

2001. gadā ansamblis ieguvis Lielo folkloras gada balvu par tradicionālās kultūras vērtību popularizēšanu Latvijā un ārzemēs. Ansamblis dziedājis valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Nīcā un vēlākajam prezidentam Valdim Zatleram vizītes laikā Otaņķos. Ar Zentu Bērtiņu kopā izdevās aizvadīt 25 gadus.

Liepājniece Solveiga Kūlaine (dzimusi 1978. gadā, tobrīd Pētersone) ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli ir kopš 2014. gada, kad Zentas iepriekš uzrunāta, viņu pēc aiziešanas mūžībā nomainīja. Ne tikai kvalitatīvi nomainīja, bet papildināja arī ansambļa sastāvu ar visu savu ģimeni – vīru Sandiju un abām meitām Emīliju un Katrīnu.

2017. gadā ansamblis kā vienīgais Latvijas pārstāvis bija uzaicināts uz starptautisko folkloras festivālu “Baltica” Viļņā; ceļojis, dziedājis latviešu diasporai Briselē un Luksemburgā, kā arī dziedājis valsts prezidentam Egilam Levitam vizītes laikā Nīcas novadā. Lielākā ansambļa vērtība ir tradicionālās koncertsarunas ar vietējiem skolēniem un ģimenēm vietējos pasākumos, šādi iedzīvotāji tiek iepazīstināti un ieinteresēti savas bagātīgās un krāšņās kultūrvēstures izzināšanā.

Repertuārs ir tikai vietējas izcelsmes (Nīca, Otaņķi), dzirdēts no vecākām paaudzēm – tautasdziesmas, ziņģes. Tiek dziedāts "Nīcas garais sauciens" un "Leitis", apdziedāšanās dziesmas.

Nosaukumi:

• Kolhoza “Zelta zvaigzne” veco ļaužu etnogrāfiskais ansamblis;
• Otaņķu ciema etnogrāfiskais ansamblis;
• “Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis” – G. Strautmane “Padomju Latvijas sieviete žurnāliste” 1970. gadā.

Oficiāli nosaukumu maiņas datumus sarežģīti nosaukt, tie saistāmi ar politisko režīmu maiņām, kolhozu darbības izbeigšanos u.tml. Vienlaikus pats ansamblis par nosaukumu īpaši nekad nav domājis, to ar laiku definējuši žurnālisti pēc izpildītā repertuāra un ansambļa dalībnieku izcelsmes vietas.

• Ansambļa bijušie dalībnieki: Katrīna Pirtniece, Indra Mokorenko, Diāna (Dzērvēna) Vilkast, Reinholds Jansons, Katrīna Neimane, Pēteris Neimanis, Vija Auza, Ludvigs Leitis, Auza Kate, Astrīda Glaudāne, Modris Glaudāns, Anna Brēdiķe, Mirdza Ērkule, Jānis Ērkulis, Jānis Štolceris, Maiga Cibule, Vēsma Cibule, Ingars Apinis, Jevgēņijs Lozinskis, Zaiga Spēk, Edmunds Bērtiņš, Juris Sproģis, Katrīna Enķūze, Dzidra Marcinkuss, Imants Marcinkuss, Jānis Tupesis, Anna Ansone, Baiba (Glazūne) Siliņa, Ilze Ruika (Silta), Margrieta Sileniece, Rūdolfs Pickaini, Viktors Pickēns, Edmunds Pickēns, Miķelis Lūsēns, Jānis Drāznieks, Velta (Auza) Maļika, Mirdza (Auza) Pabērza, Žanis Klāsons, Anita Embūtniece, Mirdza Streņģe, Margrieta Runne, Margrieta Sapate, Pēteris Sapats, Aina (Sapate) Griščenko, Pēteris Aldermanis, Katrīna (Ausma) Aldermane, Maiga Janševska, Imants Kalējs, Margrieta Baide, Marija Kazāka, Katrīna Radomišķe, Margrieta Otaņķe, Alvīna Šķipere, Zenta Bērtiņa, Līna Karolīna Jušķevica, Ausma Laiveniece, Ausma Katrīna Kupše, Imants Glaudāns, Jānis Glaudāns, Mirdza Lutere, Maija Ķepale, Inese Ķepale, Inta Grickus, Aivars Grickus, Linda Spēka, Raita Seļezņeva, Līga Filaka, Pārsla Kupše, Sarmīte Pole, Lilita Kaupuže, Ausma Rozīte, Katrīna Sauka, Rasma Atteka, Anita Atteka, Ansis Atteka, Arnis Atteka, Alise Atteka, Dana Dīķe, Inga Dīķe, Egita Kopštāle, Sintija Kupše, Mārcis Kupšis, Inta Kupše, Aiva Kupše, Betija Jušķevica, Līga Cibuka, Linda Kalna, Inga Klāsēna, Jānis Klāsēns, Agnese Kagaine, Zeltīte Mokorenko.
• Ansambļa dalībnieki 2020. gadā: Irēna Kalēja, Anita Skaidrīte Rupeika, Lelde (Rāte) Jagmin, Ilga Prenclava, Ilga Skābarde, Valdis Iesalnieks, Ieva Ikerte, Solveiga Kūlaine, Sandijs Kūlainis, Emīlija Kūlaine, Katrīna Kūlaine, Vineta Jušķevica, Maira Kate Klāsēna, Dārta Vucena, Elza Gudermane.

Sagatavoja: Lelde Jagmina Otaņķu senlietu krātuves vadītāja un Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine.