Irma Vīksniņa

Irma Vīksniņa

Irma Anna Damberga

I. V.

Māte – Anna Damberga (dzimusi Kraulīte), tēvs – Ansis Dambergs (1881–1982). Dēls Ansis Viktors (dzimusi 1963); māsa Tīra Kupce, māsasvīrs dziedātājs, ērģelnieks Ernests Kupcis.

1944: jūlijā salaulājusies ar Viktoru Vīksniņu (1923–1981), vēlāko Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdi, Pretkomunisma Komitejas priekšsēdi, Baltijas informācijas biroja vadītāju Čikāgā.

"Viņa mīlēja grāmatas, janatni, sabiedrību, viņas interešu apjoms un spējas darboties bija loti plašas. Pirmā Čikāgas bērnu nometne, ko viņa vadīja, bija ierosinājums daudzām līdzīgām citur. Viņa darbojas Kr. Barona latviešu skola, Čikāgas latviešu biedrībā, preses organizācijās, viņas spalvai pieder divas jauniešu aizrautīgi lasītas grāmatas, ari bērnu lugas, pasakas, raksti presē."

Viņas mūžs bija veltīts tautai. Laiks, 1976, 3. jūl.

---

Par romānu "Saules sala" (1967)

"Saules sala ir paidagoģisks romāns. pirmais tāds mūsu Iiterātūrā, un tajā gūstami vairāki vērtīgi ierosinājumi un padomi, kā šādās nometnēs un kolonijās veikt audzināšanas darbu, kā iekārtot kolonijas "satversmi" un organizēt nodarbības, lai bērniem un Jauniešiem dažas kopā pavadītās nedēļas kļūtu interesantas, pat neaizmirstamas. [..] Par Saules salu šai romānā ir saukta kāda latviešu bērnu un jauniešu vasaras nometne Amerikā, laikam Viskonsinā. Ideālā nometnes vadītāja Madara Goba tikai daļēji parādās kā galvenā varone. Tādā lomā nav arī neviena cita no audzinātājām vai audzināmiem. Romāna varonis ir viss nometnes kollektivs, kur sakļaujas un it kā sajaucas kopā lielie ar mazajiem. [..] būdama cēla ideāliste un krietna patriote, Irma Vīksniņa nometnes dzīvi un paidagoģiskos sasniegumus ir tēlojusi, kā mēdz teikt ļoti rožainas krāsās; īstenība nevienā tādā nometnē, protams, tik krāšņa nevar būt. Patriotiskais elements uz grāmatas beigām Izvēršas ļoti sakāpinātā un sabiezinātā patosā. Vietumis tas plūst pāri literātūrā pieļaujamām robežām un skar publicistiku."

Rudzītis, Jānis. Paidagoģisks romāns. Latvija, 1968, 9. marts.

"Interesanti lasīt autorus, kuri izvēlas līdz šim šim neapstrādātu vai nepietiekami apstrādātu vielu. [..] Tādēļ atzinība pienākas Irmai
Vīksniņai, kura pirmā veltījusi veselu grāmatu kādas latviešu skolas vasaras nometnes dzīvei un ideālismam, kas spārno jaunos audzinātājus un izpalīgus nodoties šim darbam. [..] Kam grāmata domāta? Kaut autore to apzīmējusi par jaunatnes romānu, gribētos teikt, ka tā domāta arī audzinātājiem, kas darbojas par kopu vecākajiem nometnēs, tāpat bērnu vecākiem."

Ķezbers, Kārlis. Saules sala. Latvija Amerikā, 1968, 10. apr.

Par romānu "Absolventu klase" (1969)

"Nule iznākušajā grāmatā rakstniece pievērsusies latviešu skolai. Darbība risinājās Vējainā pilsētā, kas varētu būt Čikāga, kur autore arī pati dzīvo. Romāna galvenā varone ir jauna skolotāja, patiesībā vēl kolēdžas audzēkne, Vaiva Vārpa, pret kuru jaupirmajā dienā naidīgi nostājas absolventu klase."

Ķezbers, Kārlis. Cīņa vējainā pilsētā. Laiks, 1969, 27. dec.I

"Irma Viksniņa sava nepretenciozā, bet spirgtā talanta atklāsmei apzinīgi ir izraudzījusies īpašu ierobežotu nozari – paidagoģisko jaunatnes literāturu, vistiešāk vismaz līdz šim paidagoģisko romānu, kur darbojas ar atzīstamām sekmēm. [..] Tā ir Amerikas latviešu nedēļas nogales skola, par ko lasām Absolventu klasē, un mums, kas esam palikusi Eiropa, gandrīz vai ar skaudību jāuzņem romāna informātivais materiāls. [..] Pāri visam Irmas Vīksniņas paidagoģiskajā romāna paceļas nacionālais ideālisms kā nedēļas nogales skolas darbi galvenais mērķis un pamats."

Rudzītis, Jānis. Paidagoģisks romāns. Latvija, 1970, 14. febr.

"Autorei pienākas liela pateicība par latviešu trimdas skolu problēmu izvirzīšanu sabiedrības uzmanības centrā. Tādēļ varam cerēt, ka šo grāmatu labprāt lasīs visi un visas, kam latviešu trimdas skola ir tuva, un tādiem būtu jābūt visplašākām mūsu trimdas sabiedrības aprindām.. Romāna pamatā varētu būt pašas autores pieredze skolas darbā Čikāgas latviešu skolā."

Vīksniņš, Nikolajs. Trimdas skolas problēmas. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 5, 1970.

Darbība žurnālistikā

Žurnālistikai pievērsusies vēl ģimnāzijas laikā Latvijā.
1945: sāka publicēties bēgļu nometņu izdevumos "Mītnes Viesis" (Vestfāles Halle), "Nākotnes Ceļš" (Ķīle),
1946: publicējusi plašāku apceri "Latvju sieviete dzīvē un literatūrā" laikrakstā "Mītnes Viesis" (5. janv.; 1. febr.; 15. febr.).
1947: laikrakstā "Grēvenes Ziņas" publicējusi apceri par Eduardu Veidenbaumu.
Piedalījusies jauno autoru vakarā Grēvenē (1947).

Pedagoģiskā darbība

1950: strādājusi par latviešu vasaras skolas skolotāju Misisipi.
Kopš 1951: laikraksta "Laiks" līdzstrādniece; Čikāgas korespondente.
Kopš 1954: skolotāja Čikāgas latviešu skolā un Vasaras skolas nometnē.
Aktīvi iesaistījusies Čikāgas latviešu sabiedriskajā un kultūras darbā.

Literārā jaunrade

Jau nometņu laikā Vācijā piedalījusies literāros sarīkojumos. ASV piedalījusies rakstnieku cēlienos un sarīkojumos.
1972: rakstnieku sarīkojumā lasīja fragmentus no topošās grāmatas "Mazā ceļi lielā pasaulē", kurā būšot skarta arī Čikāgas latviešu sabiedriskā dzīve, diemžēl darbs netika pabeigts un izdots.

Čikāgas Latviešu skolas audzēkņi iestudējuši vairākas ludziņas:
1956: izrādīti viencēlieni "Ziemassvētkos", "Ceļā uz skolu"; iestudējusi vairākas ludziņas skolas teātrī. Rakstījusi skatuves darbus bērnu un skolu uzvedumiem un arī pati darbojas par skolotāju.
1958: izrādīta luga "Ziemassvētku zvans" Elmāra Upermaņa režijā.
1959: izrādīta ludziņa "Vectēva vēlējums".
1960: ludziņas "Ziemassvētku zvans" un "Miera zvans" tulkotas un izrādītas; tulkojusi Biruta Neimane.
1963: izrādīta ludziņa "Ziemassvētku atmiņu mirdzumā".

---

Atzinības

1957: saņēmusi Latviešu Preses biedrības centrālās valdes balvu par Čikāgas latviešu dzīves dokumentēšanu (aprakstīšanu).
1957: saņēmusi Čikāgas latviešu radioraidījumu komitejas literārajā sancesībā godalgu par raidāmlugu "Visu par Latviju".

---

Darbība organizācijās

Latvijā darbojusies skautu kustībā.
Dibinājusi Konkordijas "Zintniece" Čikāgas kopu, aktīvi tajā darbojusies; organizācijas izdevuma "Zintenieces ziņas" redakcijas locekle; publicējusies izdevumā "Akadēmiskā Dzīve".
Darbojusies Čikāgas Latviešu biedrībā, bijusi tās mūža goda biedre.
Darbojās Baltijas Sieviešu klubā.