Summary
Tekla Ella (Šmite) Silmale (dzimusi Martinsone, 1896–1965) – skolotāja. Strādājusi par skolotāju un pasniedzēju Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, Višķu dārzkopības un mājturības skolā, Rīgas pilsētas tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un Rīgas pedagoģiskajā skolā. Periodikā publicējusi rakstus par audzināšanas jautājumiem, kas vēlāk sakopoti pirmajā latviešu grāmatā par bērnu audzināšanu "Bērnu kopšanas un audzināšanas mācība" (1936). Latviešu filologu biedrības un Latviešu skolotāju biedrības biedre.
Personal information
Dzimusi Friča un Lizetes Martinsonu ģimenē. Brālis Fricis, māsa Irma.
1921. gada 20. augustā apprecējusies ar Arvīdu Šmitu (1895–1951). Ģimenē dzimst pieci bērni, no tiem divi mirst mazi.
Meitas –
Maija Ilga (dzimusi 1924. gada. 20. maijā),
Mudīte Daina (dzimusi 1927. gada 2. aprīlī, mirusi 1929. gada 29. martā),
Daina Līvija (dzimusi 1929. gada 22. decembrī, mirusi 1933. gada 15. janvārī),
Austra Velta (dzimusi 1932. gada 22. martā),
dēls Pēteris (dzimis 1934. gada 14.? janvārī).
Mainījusi uzvārdu "Šmite" uz "Silmale" 1940. gada 20. martā.
Quotations
Par grāmatu "Bērnu kopšanas un audzināšanas mācība" (1936)
"Autore, kas jau pazīstama audzināšanas jautājumos ar saviem rakstiem periodikā, nākusi klajā ar savu atziņu un pētījumu rezultātiem atsevišķā grāmatā. Atsaukdamās uz Kantu, ka nav grūtākas problēmas par audzināšanu, autore tomēr arī no savas puses ķērusies pie šīs grūtās problēmas atrisināšanas.
Izsekojot bērna dažādiem vecuma posmiem, viņa apstājas pie katra. Tā kā grāmatas nolūks ir kalpot Zemkopības ministrijas mājturības skolu vajadzībām un pēc to programmas tā arī sastādīta, tad jāsaprot vēlēšanās, ka dažā vietā mēs gribētu dziļākas atziņas un varbūt arī lielāka plašuma. Tomēr tā noder kā rokas grāmata katrā mājā. – Uzsverot, ka tautas nākotne un valsts stiprums ir cilvēku, sevišķi bērnu, audzināšanas un iedzimto spēju attīstīšanas rezultāts, nekur nav aizmirsts mērķis, kam grāmata kalpo. Par audzināšanas priekšnoteikumu autore uzskata dzīvības dīgli – tā tad, lai vispirms valdītu nopietnība dzīves biedra izvēlē. Autore ir optimiste un tic audzināšanas panākumiem, ja tie apzinīgi un ar mīlestību veikti, arī tad, kad bērnā iedzimti ļauni rakstura iedīgļi. Tēvam un mātei jāiet roku rokā audzināšanas darbā, pie tam neaizmirstot, ka bērns ir individualitāte, un ka visos gadījumos nav derīga viena audzināšanas mēraukla. Tā kā bērns pēc savas būtības un instinktiem ir smalks novērotājs un atdarinātājs, tad jāgādā par labu vidi, kurā bērns aug. Tāpat jāizkopj mākslas izpratne, morāles jūtas un jāievada pirmā intelektuālā darbība. Audzināšanas pamatnoteikums ir, ka audzinātājam jātuvojas bērnam vispirms ar mīlestību, bet nevis ar bardzību; bet mīlestībai jābūt savienotai ar stingrību un noteiktību. Autore dara uzmanīgu lasītāju uz ķermeņa norūdīšanu. Šo nodaļu, sevišķi par apģērbu un ēdināšanu, ieteicams izlasīt turīgo aprindu mātēm, tāpat arī par rotaļlietām. Tālāk seko nodaļa par rakstura audzināšanu, kā bērns pieradināms pie patiesības izjūtas, čakluma un cenšanās labot savas kļūdas. Pamācību atradīs arī mazbērna un zīdaiņa kopšanā. Tā kā katrā mājā vispirms bērnu ievada intelektuālā darbā, tad labs palīgs ir nodaļa par pirmo mācību.
Ļoti jauka un ierosinājumu bagāta ir apcere par svētdienu, ģimenes svētku un nacionālu svētku svinēšanu. Kā cilvēks attīsta un parāda savu personību, būdams sabiedrības loceklis, tā arī bērns izaug labāks, ja viņš aug māsu un brāļu pulciņā. Autore ir lielās ģimenes aizstāve un vairākkārt uzsver, cik kropli raksturi var izaugt vienbērnu ģimenēs. Grāmata viscaur ieturēta tādā garā, kas atbilst mūsu tagadējās nacionālās valdības spraustiem mērķiem: esi krietns, darbīgs un patiess, jo "tā tu dari jauku to tautu, ko tu mīļo" (K. Kundziņš, sen.).
Autore izlietojusi savam darbam visu pazīstamāko pedagogu uzskatus, un ļoti laimīgi viņai izdevies sniegt šo uzskatu sintēzi.
Šī ir pirmā un pagaidām arī vienīgā latviešu grāmata, kur tik vispusīgi apcerēta audzināšana.
Grāmata rotātu katras mātes un skolotājas māju, kurā tā atrastos, jo tā sarakstīta bez sentimentalitātes, ir lietišķa un ja arī katrā gadījienā nesniegs vispilnīgākās ziņas, tad tomēr ierosinās pārdomāt, kādu atbildību prasa no mums tautas un valsts nākotne.
Grāmata sarakstīta ļoti labā un pareizā valodā.
Cand. phil. D. Goldberga. Tekla Šmite. Bērnu kopšanas un audzināšanas mācība. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 11, 01.11.1936., 598.–599. lpp.
No meitas Austras Silmales atmiņām
"Rīgas pilsētas tehnikums bija iestāde, kur mācījās galvenokārt puiši, mācības notika vakaros. Tekla prata šiem lielajiem puišiem radīt interesi par latviešu valodu. Ne reizi vien brīvdienās Alberta ielas dzīvoklī ieradās zēni rakstīt diktātus vai sacerējumus. [..]
Kara laikā Lauksaimniecības akadēmija bija Rīgā un Teklai tika piešķirts pedagoģijas docentes grāds. Viņa bija aktīva sabiedriskā darbā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā tika organizēts viens no pirmajiem bērnu dārziem Rīgā, vasarā tika organizētas nometnes LLA palīgsaimniecībā. [..] Arī Rīgas pedagoģiskā skolā Tekla bija ļoti iecienīta pasniedzēja. Audzēkņi nāca gan pēc padoma, gan vienkārši ciemos; un uz sarīkojumiem aicināja arī tad, kad viņa tur vairs nestrādāja. [..] Malnavas lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi, kuri bija Teklas meitas Austras pasniedzēji Lauksaimniecības akadēmijā (1950.–1955. g.), Teklu Šmiti atcerējās kā lielisku skolotāju, kas labi saprata audzēkņus un spēja ieinteresēt tos mācīties."
