Janīna Kursīte

Janīna Kursīte

Janīna Kursīte-Pakule

Māris Mičerevskis - Son

Dzimusi 1952. gada 8. martā (faktiski 2. martā) Arendoles ciema Lielupēs.

Par pētījumu "Raiņa dzejas poētika" (1996)

"Viņai [Janīnai Kursītei] piemīt svarīgākās dzejas būtības pētniecei nepieciešamās īpašības – ne tikai plašas zināšanas literatūras teorijā, orientēšanās latviešu un pasaules mākslā, bet arī dzejas īpatnējā skaistuma, tās noskaņu un vārda dzīvīguma izjūta. [..] Janīnas Kursītes grāmatā formas apceres un piemēri pārvēršas aizraujošā stāstījumā par to, kā mākslā darbojas Vārds – ar citiem vienodamies un atsevišķi izlekdams, ritmam kalpodams un tā rimto plūdumu jaukdams, pagarinādams un saknapinādamies, savā vairāknozīmīgumā ar dzejnieka palīdzību iegūdams vienīgo nozīmi. [..] Raiņa dzejas poētika ir skaista gan ārēji (Ināras Jēgeres mākslinieciskais noformējums), gan iekšēji – ar savu mērķtiecību, iejūtīgumu, kopsakarību apjausmu. Un arī ar spirgtu, klusu spītību – rakstīt par "to Raini", rakstīt par formu, ko ignorē modernie virzieni un – rakstīt vienkārši, vairoties no valodas pārblīvējumiem ar svešvārdiem un pārgudriem izteicieniem."

Viese, Saulcerīte. Vārda brīnumainās iespējas. Literatūra. Māksla. Mēs, 1996, 12. decembris.

Par pētījumu "Latviešu folklora mītu spogulī" (1996)

"Izejot no tēzes par poētisko valodu kā sakrālu valodu, izpētes ceļš ved uz šīs sakrālās sfēras dziļāku apzināšanu, uz tautasdziesmu simbolu vārdnīcas radīšanu, kas ir J.Kursītes pētījumu tālākais mērķis. Izpētīt un sakārtot latviešu tautasdziesmu simbolus – tas būtībā nav mazāk vērienīgs uzdevums, kādu savulaik uzņēmās K. Barons, dainas kārtodams. Tas prasa ar jaunu skatījumu pārlūkot dainu miljonu. [..] šāds darbs nav pa veicams, ja nav skaidra latviešu mītiskā pasaules kopaina, tās uzbūve, kosmogonija, antropogonija... Ja nav zināma jēga, kuru tautasdziesmu radītāji piešķīra konkrētām dabas parādībām, krāsām, skaitļiem, noteiktiem laika un telpas segmentiem. "Folklora mītu spogulī" rāda, ka daudz kas šajā virzienā ir izdarīts. Protams, tik liels darbs un tik īsā laikā nav paveicams vienam cilvēkam, tāpēc arī dažādas tēmas ir atsegtas dažādā pakāpē. Blakus pamatīgām analīzēm ir arī plānākas vietas, kur pētāmā tēma tikai sašķirota, klasificēta, bet maz analizēta. Tas ir nākotnes darbs. Pētniece pati labi apzinās savas vājās vietas, vietumis vārgi argumentētās hipotēzes, taču viņa pamatoti atzīst, ka arī šaubīgās tēzes, rodoties jaunai informācijai, var pēkšņi izrādīties auglīgas un atrast savu stingru pamatojumu, ja pētniecības objekts ir tik plašs un nepārredzams kā mūsu folklora."
Mackova, Jolanta. Seno latviešu mītu mīklas minot. Diena, 1996, 27. jūnijā.

1969: pirmā publikācija – raksts "Kad kļūsim īsti ciemiņi Tadenavā?" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 2. jūlijā.
1981: pirmā zinātniskā publikācija – raksts "Cezūra un kvantitāte XX gas. sākuma dzejā" žurnāla "Karogs" 2. numurā.
1982: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Latviešu dzejas versifikācijas īpatnības 20. gadsimta sākumā (1900–1919)".
1993: par darbu "Raiņa dzejas poētika" ieguvusi habilitētā filoloģijas doktora grādu (Dr. habil. philol.).

Pētījumi

1988: Latviešu dzejas versifikācija 20. gadsimta sākumā (1900–1919)
1988: Laikazīmes dzejā
1995: Latgaliešu literatūra (kopā ar Annu Stafecku)
1996: Latviešu folklora mītu spogulī
1996: Raiņa dzejas poētika
1999: Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā
2002: Dzejas vārdnīca
2003: Latgale: valoda, literatūra, folklora (kopā ar Annu Stafecku)
2007: Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdnīca
2008: Sfumato nesfumato
2009: Tautlietu vārdene
2012: Virtuves vārdnīca
2014: Latvieša māja
2016: Svētupe krustām šķērsām (kopā ar Rasmu Noriņu)
2016: Zīmju valoda: latviešu žesti
2018: Dainu kodekss
2020: Latviešu dievības un gari