Auseklis
Auseklis
Miķelis Krogzemis
Krogzemju Mikus
Bangpūtis - Friend
Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Mācījies Vidzemes skolotāju seminārā. Interesējies par jaunlatviešu idejām, pēc skolotāja Jāņa Cimzes ierosmes sācis vākt latviešu folkloru.
Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Annas (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas – Eda un Liena.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.
1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.
1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
Apceres
1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
"Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.
1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".
1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.
Dzejoļu krājumi
1873: "Dzeijas".1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
Apceres
1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru."Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.
Sastādītie krājumi, kalendāri
1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".
Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem
1875: "Jauni dunduri".1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.
Recepcija
Par dziesmām ar Ausekļa vārdiem savu viedokli izteicis Jāzeps Vītols rakstā "Mana koradziesma", dēvējot Kažoku Dāvja sastādītos Ausekļa Kopotos rakstus par "visdārgāko mantu" uz sava grāmatplaukta un "greizsirdības obektu".| Birth time/place | 18.09.1850 Ungurpils Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads Dzimis Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos". |
|---|---|
| Residence | 1874 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Dzīvojot Pēterburgā, tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi. |
| Education | Dikļu draudzes skola Dikļi Dikļi, Dikļu pagasts, Valmieras novads 1862 Alojas draudzes skola Aloja Aloja, Limbažu novads 1867 – 1868 Ērgļu luterāņu draudzes skola Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni. 1868 – 1871 Vidzemes skolotāju seminārs Valka Valka, Valkas novads Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi. |
| Working place | 1871 Jaunpiebalgas draudzes skola Raiņa iela 10, Jaunpiebalga Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125 Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet. 1872 – 1874 Lielvārdes draudzes skola Lielvārde Lielvārde, Ogres novads Palīgskolotājs pie J. Neilanda. 00.01.1872 – 00.06.1872 (Date is approximate) Cēsu draudzes skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju. 1874 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā. |
| Travelled | 00.06.1872 – 00.08.1872 Vidzeme Vidzeme, Latvija Kājām apceļojis Vidzemi. |
| Place/time of death | 06.02.1879 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia |
| Buried | Alojas kapi Miera iela 2, Aloja, Limbažu novads, LV-4064 |
| Memorials | 1898 Aloja Aloja, Limbažu novads Piemineklis Auseklim. 1928 Alojas Ausekļa vidusskola Ausekļa iela 1, Aloja Ausekļa iela 1, Aloja, Limbažu novads, LV-4064 Ausekļa vārdā nosaukta Alojas vidusskola (dibināta 1736. gadā). 1973. gadā uzstādīts M. Langes veidots Ausekļa krūšutēls pie tās, 1960. gadā atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam. 1978 Ungurpils Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads Atklāts muzejs Ungurpils "Sīpolos", muzeja ekspozīcija 20. gadsimta 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vidusskolas telpām. |
| Collections | 20 |
|---|---|
| Items | Collector(1) Narrator(1) Submitter(82) |
| Works | Author(52) Publisher(2) Compiler(2) Person of reception(63) |
| Illustrations | Person in photo(1) |
Map legend
Showing 1-12 of 12 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ungurpils (Ungurpils, Alojas pagasts, Limbažu novads) | 18.09.1850 | Memorials | Village |
| 2 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1874 | Working place | City |
| 3 | Alojas kapi (Miera iela 2, Aloja, Limbažu novads, LV-4064) | (Not set) | Buried | Cemetery |
| 4 | Aloja (Aloja, Limbažu novads) | 1862 | Memorials | City |
| 5 | Dikļi (Dikļi, Dikļu pagasts, Valmieras novads) | (Not set) | Education | Village |
| 6 | Ērgļi (Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads) | 1867 - 1868 | Education | Village |
| 7 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1868 - 1871 | Education | City |
| 8 | Raiņa iela 10, Jaunpiebalga (Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125) | 1871 | Working place | Building, house |
| 9 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 01.01.1872 - 01.06.1872 | Working place | City |
| 10 | Lielvārde (Lielvārde, Ogres novads) | 1872 - 1874 | Working place | City |
| 11 | Vidzeme (Vidzeme, Latvija) | 01.06.1872 - 01.08.1872 | Travelled | Region, area |
| 12 | Ausekļa iela 1, Aloja (Ausekļa iela 1, Aloja, Limbažu novads, LV-4064) | 1928 | Memorials | Building, house |