Krišjānis Barons

Krišjānis Barons

Pīters Smeļters - Co-worker
Rihards Ērglis - Relative
Līna Barona - Daughter-in-law
Kārlis Barons - Son
Biruta Ērgle - Granddaughter

Krišjānis Barons (1835–1923) – folklorists, publicists, rakstnieks, dēvēts arī par Dainu Tēvu. Viens no izcilākajiem latviešu folkloristiem un kultūras personībām. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta "Pēterburgas Avīzes" dibinātājiem, kā arī laikraksta faktiskais redaktors; publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, kā arī dzejoļus un stāstus. Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem" (1868). Fundamentāla nozīme latviešu kultūrā un folkloristikā ir viņa latviešu tautasdziesmu vākšanas, kārtošanas un rediģēšanas darbam, kas apkopotas un izdotas sešos sējumos "Latvju dainas" (1894–1915). Krišjānis Barons vēl sastādījis arī "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautasdziesmu metriku

Krišjānis Barons savās atmiņās ("Atmiņas" (1924); sastādījusi Līna Barona) rakstījis, ka viņa vecvectēvs bijis saimnieks Struteles Pladaru mājās. Pēc viņa nāves par saimnieku kļuvis viņa vienīgais dēls, Krišjāņa Barona vectēvs Ansis. Ansis bijis turīgs zemnieks un precējies divreiz. Krišjāņa Barona tēvs Juris bijis vecākais ģimenē, kurā auga vēl brālis Ansis un divas pusmāsas. Barona vectēvs mira, kad viņa tēvam Jurim bija 18 gadu. Būdams nepilngadīgs viņš nevarēja būt saimnieks un viņa pamāte apprecējās otrreiz. Tādējādi dzimtas Pladaru mājas pārgāja svešas ģimenes īpašumā. Juris Barons (1796–1844) aizgāja strādāt Maikužās par puisi, pēcāk kalpu, kur arī apprecējās ar Ajaslauku māju saimnieku meitu Enģeli Brikšķe (1793–1884). Krišjānis Barons ģimenē bija jaunākais. Viņam bija sešas māsas – Anna (1818–1908), Katrīne (1819), Made (1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) un brālis Ansis (1827–1912).
Juris Barons Struteles muižā tika iecelts par vagaru, kur nostrādāja četrus gadus. Pēc tam kopā ar pārvaldnieku fon Hērneru pārgāja darbā uz Īles muižu. Tur pagāja arī Krišjāņa Barona bērnība līdz desmit gadu vecumam, kad nomira tēvs Juris. Krišjānis Barons skolas gaitas uzsāka tuvākajā skolā, kas atradās trīs jūdžu attālumā – Dobelē.
Pēc tēva nāves Krišjānis Barons ar māsu Mariju pārcēlās pie māsas Kristīnes (precējusies – Kronberga), kura ar vīru dzīvoja toreizējā Dundagas pagastā Valpenes pusmuižā. Pēcāk uz turieni pārcēlās arī viņa māte ar māsām Madi un Katrīni. Dzīvesvietas maiņas dēļ Krišjānis Barons skolas gaitas turpināja Dundagas Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis. Bet pēcāk mācījās Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, kā arī Jelgavas ģimnāzijā.

Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", Krišjānis Barons iepazinās ar savu sievu Dārtu (dzimusi Rudzīte; 1838–1914). Laulībā dzimuši trīs dēli un meita Anna, kura sešu gadu vecumā slimības dēļ pāragri aizgāja mūžībā, savukārt divi no dēliem miruši jau pēc dzemdībām. Dēls Kārlis Barons (1865–1944), kuram laulībā ar Līnu Baronu (1872–1932) dzimuši bērni – Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981), Lidija (1904–1987).

""Latvju Dainās" apkopotas 217996 tautasdziesmas. Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Sistematizējot tautasdziesmas Krišjānis Barons izveidojis pirmā akadēmiskā tautasdziesmu krājuma zinātniskos principus (par klasifikāciju, variantiem utt.), veicinājis folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes nozares izveidošanos Latvijā. Latvju dainas veidotas kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, viņa darbs, sadzīves attiecības. Latvju dainas atsedz monumentālu tautas materiālās un garīgās dzīves ainu, raksturo nacionālās īpatnības, tautas dzīves filozofiju, ētiskos centienus, dvēseles tikumību."

Gudriķe, Biruta. Krišjānis Barons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 60. lpp.

---

"Vectēvs maz vai gandrīz nemaz neinteresējās par ikdienišķo dzīvi. Tāpat viņu neinteresēja naudas jautājumi un ienākumi. Visa viņa dzīves jēga bija tautas dziesmas un to saglabāšana. Tā bija viņa ticība, filozofija un viņa dzīves piepildījums."

Barons, Paulis. Viss viņa dzīves piepildījums bija tautas dziesmas. Atmiņas. Sast. Kārlis Arājs. Rīga: Liesma, 1985, 80. lpp.

1856: pirmā publikācija – raksts "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis" (1856.24.IX–1.X).
1856–1857: publicējis laikrakstā "Mājas Viesis" populārzinātniskus rakstus, galvenokārt par dabaszinātnes jautumiem, vērsies pret māņticību. Rakstā "Igauņu tautasdziesmas" (1857) aicinājis vākt latviešu folkloru.
1857: laikrakstā "Mājas Viesis" publicējis pirmos dzejoļus – "Padoms meitiņām" un "Dziesmu iemantošana".
1859: sarakstījis pirmo Baltijas guberņu ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana".
1862, maijs: pēc Jura Alunāna aicinājuma ieradies Pēterburgā, kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Valdemāru organizējis laikrakstu "Pēterburgas Avīzes". Laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" iespiests ap 100 Krišjāņa Barona rakstu par dabaszinībām, pedagoģiju, izglītību, racionālas saimniekošanas u. c. jautājumiem.
1867: pārcēlās uz Maskavu, pasniedzis privātstundas. No 1867. gada jūnija strādājis par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, kas dzīvo Voroņežas guberņas Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģimeni pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Krišjāņa Barona dzīvoklī kādu laiku notikušas latviešu literārā. pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi u. tml. pasākumi.
1878: Krišjānis Barons pārņēma Friča Brīvzemnieka iesākto latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, kas tika veikts Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā.
1880: Maskavā pēc Krišjāņa Barona paša zīmēta rasējuma tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 217 996 tautasdziesmas.
1893: pārcēlies uz Rīgu, nodevies latviešu tautasdziesmu kārtošanas un tekstu sagatavošanas darbam.
Kopš 1940: oriģinālo Dainu skapi glabā Latviešu folkloras krātuve. 2014. gadā līdz ar Latviešu folkloras krātuves pārcelšanos uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, Dainu skapis aplūkojams bibliotēkas 5. stāvā. Dainu skapim ir divas kopijas – viena Barona muzejā Rīgā, otra – bijušā Stankeviču muižā, Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas.2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World). Mūsdienās tas kļuvis par latviešu garīgās kultūras simbolu. Šobrīd Dainu skapis ir pilnībā digitalizēts un tiešsaistē lasāms www.dainuskapis.lv.

---

Darbi

1859: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti".
1868: Указатель сочинений о коренных жителях Прибалтийского края (Apcerējums par Baltijas novada pamatiedzīvotājiem).
1894–1915: "Latvju dainas" 6 sējumos.
1920–1923: "Latvju dainu izlase" (1–4).
1924: "Krišjāņa Barona atmiņas" (sastādījusi Līna Barona).
1931: "Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei".

---

Piemiņas saglabāšana

1926: nodibināta Krišjāņa Barona prēmija par izciliem darbiem latviešu zinātnē un kultūrā.
1977, septembris: par godu Krišjānim Baronam ir nosaukts asteroīds "3233 Krišbarons".
1985: sagaidot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu Turaidas muzejrezervātā atklāts Dainu kalns. Tajā izvietotas 15 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras.
1992–2014: Latvijas Banka izlaida 100 latu banknoti ar Krišjāņa Barona portretu, fonā – latvju raksti. Šī valūta spēkā līdz eiro ieviešanai.
2004: atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.
Krišjāņa Barona vārdā nosauktas ielas vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā, Liepājā u. c.