Bangpūtis

Bangpūtis (īstajā vārdā Pēteris Siliņš, 1844–1899) – skolotājs, literāts un aktieris. Viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta otrās puses sava novada literātiem.  Pēc Vietalvas ministrijas skolas beigšanas ieguvis skolotāja tiesības un strādājis Odzienas pagastskolā "Draudavās". 1874. gadā, Ausekļa pamudināts, nodibinājis literāru pulciņu. Kopš 1875. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti Bangpūša dzejoļi un stāsti. Plašākais no tiem – stāsts par klaušu laikiem "Muižas kungs" (1880). Dzejoļi ievietoti arī laikrakstos "Balss" un "Mājas Viesis".

AUSEKĻA IETEKME UZ BANGPŪŠA DZEJU

"Bangpūtis, līdzīgi Auseklim, arī ārkārtīgi asi uzbrucis valdošai vācu muižniecībai, kamdēļ toreizējais "Baltijas Vēstneša" redaktors Bernhards Dīriķis (1831—1892) bieži savā vēstulniekā paziņo Bangpūtim, ka piekrīt gan sacerējuma saturam, bet no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar izlietot. Šie Bangpūša sacerējumi izplatījušies tautā rokrakstā, starp tiem minams garāks dziedājums "Staburadze", kurā apdziedāts latviešu tautas drūmais liktenis."

Ambainis, Vilis. Auseklis Vietalvā. Sējējs, 01.06.1936.

PAR BANGPŪŠA PUBLIKĀCIJĀM

"Līdz savai grāmatai nav ticis arī Bangpūtis. Prozā viņš pa daļai apstrādājis tautā dzirdēto nostāstu vielu, bet dzejā tiklab formas, kā satura ziņā uzskatāms par Ausekļa mācekli un epigoni. Jāpasvītro, ka Pētera Siliņa-Bangpūša publikācijas ne tik viegli identificējamas. Protams, viņam pieder tas, kas iespiests ar Bangpūša parakstu, taču arī kādi raksti un tulkojumi bez pseidonīma varētu būt viņa, tikai par tiem neesam pilnīgi droši, jo aptuveni tai pašā laikā rakstīja un publicējās vēl kāds cits Pēteris Siliņš, arī vietalvietis."

Ancītis, Valdemārs. Brāļi Siliņi. Komunisma Uzvara, 31.01.1985.

DZEJOLIS "VECENĪTE"

Vecā Līze, grabažiņa,
Čāpā brunčos skrandaiņos.
Slimo bērnu lolotāju – 
Guldin saldos miedziņos.

Līkais kupris, plikā paure.
Rāda nāves tuvumu;
Vājie stilbi, – tumšās acis –
Zīmē prāta trūkumu.

Ugunsgrēkos, slepkavībās,
Labie bērni zuduši,
Laikam ir ar Raiņa zīmi –
Svešo zemē klīduši.

Drīzi, drīzi vecā Līzīt,
Iesi mūža kambaros;
Kraukļi, vārnas, vanadzeņi
Sēru dziesmas skandinās.

Bangpūtis. Vecenīte. Balss, 21.12.1883.

Bangpūtim bija ļoti daudzpusīgs interešu loks – dzeja, proza, publicistika un folkloras materiālu vākšana. 
Nodibinājis savā novadā pirmo dziedātāju dubultkvartetu un 1874. gadā, Ausekļa pamudināts,– literāru pulciņu.
Kopš 1875. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti Bangpūša dzejoļi un stāsti. Dzejoļi ievietoti arī laikrakstos "Balss" un "Mājas Viesis".

Bangpūtis sācis dzejot Ausekļa ietekmēts un pamudināts, viņa darbos redzama stipra ietekme mitoloģiski skaistās senlatviešu reliģijas apdziedāšanā. Bangpūtis, līdzīgi Auseklim, arī ārkārtīgi asi uzbrucis valdošajai vācu muižniecībai.

PUBLIKĀCIJAS PRESĒ (IZLASE)

1880: "Muižas kungs" (stāsts par klaušu laikiem, "Baltijas Vēstnesis" 289–290).
1880: "Kapā" (dzejolis, "Balss" Nr. 71).
1883: "Tautas dārzs" (dzejolis, "Balss" Nr. 15).
1883: "Vecenīte" (dzejolis, "Balss" Nr. 51).