Jezups Trasuns

Dzimis zemnieku Donāta un Valērijas Trasunu ģimenē, kurā bijuši vēl seši bērni – Aleksandrs (1881–?), Staņislavs (1882–1966), Aloizs (1884–1921), Eleonora (prec. Spruženiece; 1884–1944), Zuzanna (prec. Štikāne; 1886–1980), Antons (1888–1962). Franča Trasuna brāļadēls.

1933: apprecas ar Terēzi Rancāni; piedzimst meita Anna Aija.

"Jezups Trasuns jaunības gados uzskatīja, ka galvenā latgaliešu īpatnība ir atpalicība, neizglītotība un nabadzība. Izskatus mainot, atbrīvojās no baltiešu aizbildniecības, izveidodams savu partiju, viņš sāka respektēt arī latgaļu atmodas politiskos centienus. Progresisti (tā sauca J. Trasuna piekritējus tautā) ieturēja itin stingru latgalisko līniju. [..] Trasuns labā latviešu literārajā valodā teica spožas runas, ko pavadīja aktiera dotības un stalts augums, simpātisks ārējais izskats."

Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2006, 418. lpp.

"Sutas kundzei plašs dzīvoklis, blakus kafejnīcai vēl divas izīrējamas istabas. Vienā kādu laiku mājoja Jāņa Grīna brālis Aleksandrs (resp. Jēkabs) Grīns, kaut neatzina sukubiešu mākslu. Otrā istabā mita mūsu parlamenta deputāts Jezups Trasuns, avīžu feļetonos saukts “broļa dāls”, jo bija ievērojamā Franča Trasuna brāļa dēls. Jezups Trasuns mīlēja dziedāt – ilgi, pilnā balss skaļumā. Aleksandrs Grīns smējās: “Viena meita grib, lai es šo vedu uz operu. Atvedīšu pie sevis, iestāstīšu, ka te blakus viens operdziedātājs vingrina balsti. Lai paklausās to pašu.” Nu – operdziedonis gan nebūdams, Trasuns interesējās par operu. Mani viņš domāja esam operas administrātoru Erdmani un reiz Sukubā apjautājās, kas jauns operā. [..] Dabūjis zināt, ka neesmu Erdmanis, bet Ērmanis, Trasuns pret mani drusku tā kā atsala…"

Ērmanis, Pēteris. Sejas un sapņi. Stokholma: Daugava, 1955, 163.–164. lpp.

"Gan kā savas tautas pārstāvis Saeimā, gan ar personīgu paraugu kā cilvēks Jezups Trasuns spēja ar sevi saistīt skolēnus, studentus un vispār Latgales jaunatni. Viņš bija stalta auguma, izskatīts, asprātīgs, labām runas dāvanām. Kur viņš gāja un parādījās, ap viņu bija, tā varētu sacīt – kultūras gaisotne. [..] Jaunajā paaudzē Jezupam Trasunam bija vēl tā pievilcība, ka viņš spēja interesanti un spēcīgi pateikt savas domas un aizstāvēt savas idejas ierosinājumus preses rakstos. Viņa doma rakstos bija skaidra un loģiska. Izteiksmē ir arī humors un satīra."

Klīdzējs, Jānis. Jezupa Trasuna kalpojums savai tautai. Treji Vārti, 1979, Nr. 68, 37. lpp.

Darbojies Latviešu Pagaidu nacionālajā padomē, Latvijas Tautas padomē. Satversmes Sapulces un visu Saeimu deputāts. Atteicies no diviem viņam piedāvātajiem padomju valdības ministru portfeļiem 1940. gadā.

Publicējies dažādos periodiskajos izdevumos, visvairāk – paša rediģētajā laikrakstā "Jaunō Straume" (1921–1934). Rakstījis galvenokārt par Latgales un Latvijas politisko un kultūras dzīvi. Interesējies par filozofiju, vēsturi, mākslu, mūziku un operu.

Mūža nogalē sarakstītais apcerējums "No Latgales attīstības vēstures" daļēji publicēts trimdas latgaliešu izdevumā "Acta Latgalica" (1976, 6). Vairāki desmiti lirisku dzejoļu palikuši rokrakstā.