Erhards Eicēns

EICĒNS Pēteris Erhards (*1898.28.II  Limbažu raj. Skultes pag. Sproģos - † 1969.15.VIII Melburnā, Austrālijā; apbed. Melburnas latv. kapos) – skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks. Māc. Skultes psk., Limbažu augstākā pirmmācības sk. un P. Dzeņa privātģimnāzijā Rīgā, kuru beidzis ar zelta medaļu, privāti apguvis arī klavierspēli. Pirmā pas. kara laikā dienējis 5. Zemgales strēlnieku pulkā. 1917 nolicis eksāmenu Čistopoles vīriešu ģimn., iegūstot pamatskolotāja tiesības. Pēc atgriešanās Ljā nokārtojis atbilstošus pārbaudījumus arī Izglītības ministrijas Skolu departamentā. Bijis Mālpils sk. skolot. (1919-44) un 1926-44 pārzinis, sk. kora diriģents, vadījis 1919 dibināto Mālpils labdarības b-bas kori, ar kuru 1938 piedal. visp. dz. sv., un  bijis evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks. 1936 kopā ar P. Rību sniedzis konc. daudzās Ljas baznīcās. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju,  Ingolštates bēgļu nometnē (1945-48) strād. par skolot. un  vad. nometnes kori. 1950 izceļojis uz Austrāliju, apmeties Vodongā (Jaundienvidvelsā), bijis tuvējās Olberijas [Albury] pils. latv. dr. kora diriģents, arī Olberijas latv. b-bas jk. diriģents (1950-53) un ērģelnieks. Ap 1960 slimības dēļ sab. darbību pārtraucis un mūža nogali aizvadījis Melburnā.

B. Jaunslaviete