| 1 | #LFK 556, 2794 | 10.10.1928 | Mentioned in the text | Vecos laikos Sucenu pagastā Stopiņu mājā dzīvojis ļoti mantkārīgs saimnieks. Kādreiz igauņi pie viņa rakuši grāvjus. Viņš tiem devis ļoti sliktu ēdienu un par darbu arī neko neesot maksājis. Igauņi par to arī neko neesot teikuši, bet mierīgi aizgājuši uz savu māju – Igauniju. Neilgi pēc tam saslimis Stopiņu mājas saimnieks. Viņš slimojis kādus trīsus gadus, un neviens ārsts to neesot varējis izārstēt. Cilvēki gaiši redzējuši, ka tā slimība uzsūtīta no igauņiem. Viņa sieva arī uzmeklējuse igauņus un solījuse tiem trīskārtīgu maksu, lai tie tik saimnieku nemocot. Igauņi tai neesot ne vārda atbildējuši, ne arī ņēmuši naudu. Stopiņu saimnieks nomiris lielās mokās un ticis aprakts Alojas draudzes kapos. Pēc tam viņš katru nakti staigājis pa Stopiņa māju un padarījis kādu sliktu darbu. Tas aku piebēris ar spaļiem, izjaucis ēku jumtus, dzinis lopus mežā un baidījis cilvēkus. Kādreiz gar Stopiņa māju braucis svešs cilvēks. Mirušais Stopiņu mājas saimnieks arī iesēdies viņa vāģos, bet mājas ceļgalā tas izlēcis no vāģiem un aizgājis uz Stopiņiem. Tanī naktī viņš Stopiņu māju galīgi sajaucis. Cilvēki nekādi nav zinājuši, kā no viņa glābties. Pēdīgi tie atrakuši viņa līķi un viņa mutē iebāzuši pīlādžu zarus. No tā laika viņš neesot vairs nevienam cilvēkam rādījies, ne arī Stopiņu mājā darījis kādu sliktu darbu. |