AB: Te - vīramāte bēdājās, mazu pūru ieraugusi - va to dziedās va ne?
RF: Var, ja, kāpēc ne!
Vīra māte bēdājāse, bēdājāse
Mazu pūru ieraugusi, ieraugus
Nebēdājies vīra māte, vīra māte,
Tava tiesa nezudīs, nezudīs
Pašā lādes dibenāja, dibenāja
Drāču vīta pātadziņa, pātadziņ
Ja tu sāksi vairāk niķu, vairāk niķu,
Tad dabūsi trejdeviņus, trejdeviņus
AB: Ja, nu nāks tā mičošana:
Nu tevi mičos, nu tevi mičos,
Vedīs tumšā kambarī
Tur tāļumā, kur jūra krāc,
Kur jūras viļņi bangojās
RF: Tas ir atkal tā, uz nidinieku šniti vairāk viss, vai ne?
AB: Tad jems to vaiņagu:
Neba lielas vainas dēļe
Noņem māsas vainadziņu
Neba lielas vainas dēļe
Noņem māsij vainadziņu
Mazu brīdi pastāvēja
Ar tautieti baznīcā,
Mazu brīdi pastāvēja
Ar tautieti baznīcā.
Ai, jods, māršiņa,
Tava cietu sirdi,
Ne tev žēli jaunu dienu,
Ne žēl sava vaiņadziņa
AB: Nu ja, tad akal tās dāvenas dod
Kur tautieti, tava radi,
Man atlika dāvaniņu,
Vai es tava radu dēļ
Žoga mietus dāvināšu?
Te bij meita, kur palika,
Vai, sieviņas, redzējāt?
Te bij meita, kur palika,
Vai, sieviņas, redzējāt?
Kā bitīte ietecēja
Mūs sieviņu pulciņā,
Kā bitīte ietecēja
Mūs sieviņu pulciņā
AB: Un tad tās sievas radi dzied:
Ķēķītē iešu, sieriņu siešu,
Malciņu smalki saskaldīšu
Ai, ķēķītē iešu, sieriņu siešu,
Malciņu smalki saskaldīšu
Bet tev pieder trauki, istabu slauki,
Rītu pār virtuvi valdīsi tu!
Tev pieder trauki, istabu slauki,
Rītu pār virtuvi valdīsi tu!
RF: Tā kā Blaumaņa Silmačos tas ir, nez nu kurš no kura paņēmis vai Blaumanis no tautas vai..
AB: Droši vien
Nu un tad - Zīdu metu..
Te jau vaidzēja to iepriekš, bet redz es jau esu sajaukusi
Zīdu metu, zīdu audu
Tās būs mana villainītes
Zīdu metu, zīdu audu
Tās būs mana villainītes
Ja būs laba vīramāte,
Vienu segšu mugurā
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīte nerādīs
Dēlu māte, vilku māte,
Abas vienu labumiņu
Dēlu māte, vilku māte,
Abas vienu labumiņu
Vilku māte jērus rēja,
Dēlu māte jaunaviņu,
Vilku māte jērus rēja,
Dēlu māte jaunaviņu
