AB: Jā, nu tagad brauksim kristībās, krustūbās:
Paņemsim bērniņu, un vedīsim krustīt, un novedīsim baznīcā, un tā lielā kūma tā ari būs. Un tur uztaisām smuku ķisinīti, un bērniņu uzliekam uz ķisini, ja ir smuks laiks, nesam jau pa lauku to bērniņu, ja nē, tad baznīcas priekšnamā, paņem no tās nesējas un uzliek uz ķisinīti un nes pie altāŗa, gara kleitiņa tam bernam ir, kādu metru pāri pa to ķisini. Un rožu šleipīte, tā viss dikti smuki.
RF: Cik ta tās krustmātes parasti bija?
AB: Divas, divas krustamātes – nesējiņa un tā lielā, tā vārda krustamāte.
Kad nu pārbrauca, ta nu tā krustamāte, tā nesēja dzied:
Es kupla kūmiņa, kā magoniņa
Pus svārku namā, pus istubā
Vēl viens stūrītis aiz nama duru
Vēl viens stūrītis aiz nama duru
Izvedu lellīti, pārvedu Anniņu
Izvedu lellīti, pārvedu Anniņu
Kālabate mūs’ pādīte
Šodien brēce baznīcā
Kālabate mūs’ pādīte
Šodien brēce baznīcā
Vai vārdiņi tai netika,
Vai nesēja nederēja?
Vai vārdinis tai netika,
Vai nesēja nederēja?
Gan vārdinis tai patika,
Nesējiņa nederēja
Nesējiņii melli krekli,
Sapelējš’i pupu gali
Dievs, nedodi tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam
Dievs, nedodi tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam
Apēd maizi, izdzeŗ alu,
Pādes vārdu nedaudzin
Apēd maizi, izdzeŗ alu,
Pādes vārdu nedaudzin
