Jūrmalā, kad saplūst peldu viesi,
Viss kā pasakā tad rit patiesi
Čeklām dāmām rokas nepiekūst,
Gādā tik lai šampanietis plūst
Un ar katru glāzi, ko mēs svētkos dzeram
Mēs izglītībai durvis vaļām veram
Un ar katru glāzi, ko mēs svētkos dzeram
Mēs izglītībai durvis vaļā veram
Jūrā peldēties ir tiešām jauki,
Paliek viegli, notek lielie tauki,
Bet es šaubos, sieva, kura peld bez vīra,
Vai tā pārnāks mājā gluži tīra.
Kas par ziemu pilsētā ir smacis,
Melnaholijā sev kapu racis
Tagad savas jūtas vaļā laiž,
Daiļās nāras sev pie krūtīm sprauž
Nāras skūpsts sauc: Melnaholija, ar dievu!
Tas liek aizmirst mājas nikno sievu
Nāras skūpsts sauc: Melnaholija, ar dievu!
Tas liek aizmirst mājas nikno sievu
Un kad rudens vērta žāgas skaidas kaisa
Knopes, ķemmes, matadatas svaida,
Sieva vīram raksta, ka vai rokas trīc:
Mīlulīt, man jūras vannas līdz
