Dig2-Pardaugavas-stasti-a0101
00:00:00-00:12:25
Dzīvoklis, kur notiek stāstu vakars, kādreiz bijis pārtikas veikals (īpašnieks 1930. gados bijis Jēkabs Una). Pagrabā bijusi maizes krāsns. Veikalā vēlāk saimniekoja Kaķu Emma.
Darba iela kādreiz bija Fabrikas iela, Tapešu iela jau 1912. gadā bija Tapešu iela. Uz Tapešu ielas kādreiz bijusi tapešu fabrika, netālu arī virvju vīšanas fabrika (Gregora ielā). Apkārtnē bijuši daudz amatnieki.
Blakus māju un šo māju cēluši Baloži (arhitekts – Malvess), blakus mājai – Emīlija Gailis.
Una stāsta par māju. Blakus mājā ir apbedīšanas birojs, kur pirms tam bijusi kafejnīca.
00:12:26-00:16:36
Stāsta par to, kā ar katafalku veda skapi. “Tas vienkārši bija tāds mirklis. Es nācu, un viņš bija piebraucis, un man galvā bija tikai tas: “Kā man atvest to skapi?” Un citas domas nebija. Un te – busiņš un šoferis! Un es viņam saku: “Vai Jūs lūdzu nevarētu? Man vajag skapi atvest.” Viņš arī tā. Bet nu ko ta viņš teiks. Izrādījās, ka kristietis. Un nu jā, jā. [..] Pēc tam man tikai tur salikās kopā. Tajā mirklī man bija viena problēma – kā atvest skapi.”
Par 2. tramvaju un 12. trolejbusu. “Tas trolejbuss. Viņš apstājas tā kā nekur. Pie kaut kādām Āgenskalna priedēm. Ne šis, ne tas, ja.”
Dig2-Pardaugavas-stasti-a0102
00:00:00-00:00:50
Krāsns pagrabā.
00:00:51-00:03:20
[Saviesīgas sarunas.]
00:03:21-00:06:10
Par grāmatu kultūras namā.
Par Līķu dīķu tīrīšanu. Apkārtnes sakopšanu.
00:06:11-00:10:20
Par Līķu dīķu nosaukumu. Tur slīcināti kaķēni. Nogrimis tanks. Vienam no dīķiem esot ozolkoka pamati. No blakus mājas bijusi eja uz dīķi. Tas bijis dīķis speciāli manufaktūras dzēšanai. Tur kādreiz samestas arī vecās dzelzs stelles. Tur 1980. gadu sākumā atrasts arī bērna līķis ietīts maisā.
Šampētera mežā arī atrasts līķis (1990. gados). Pie Candera kalniņa arī atrasts līķis.
Šampētera mežs kādreiz bijis ar lielu biežņu, bijis bail iet cauri.
00:10:21-00:11:56
Šampētera mežā tuvāk skolai arī bijis dīķis.
Ūdensrozes Līķu dīķī.
00:11:57-00:17:00
Inese Upīte dzīvo uz Candera ielas. Candera muzeja priekšā kādreiz bija strūklaka. Ap dzīvojamo māju Candera ielā bijusi aprakta manta. Kaimiņiene Gaļina raka bedri, kur aprakt mirušo kaķi, izraka 1937. gada Kuzeņecova porcelāna traukus, sudraba rotas, ko pārdeva lombardā. Teiciens krievu valodā: “Veicas muļķiem un dzērājiem.”
Saka, ka māja ir kā Brīvdabas muzejā. Inese tur dzīvo no 1977. gada.
00:17:01-00:24:02
Nesen vēl mantrači tur pie mājas meklējuši kritušos karavīrus.
Ķemeru ielā bija točka, kur varēja dabūt olas, cigaretes un krutku. Kāds bija arī noindējies tur, jo slikts spirts bijis.
Klubā bijušas pionieru nometnes. Skvēriņā bijis Ļeņina piemineklis, kur tagad liekot egli. Klubā notikuši deju vakari. Tur bijis koris “Ausma”.
Mamma strādāja fabrikā “Sarkanais Rīts”, tad bērniem bija dienas nometnes klubā. Varēja spēlēt novusu, vienreiz nedēļā veda videomagnetofonu un rādīja filmas.
Tuvākajā fabrikā taisīja diegus, bet Šampētera ielā “Rimako” auda dvieļus.
00:24:03-00:26:06
Limonādes Junona ražošana un pārdošana. Reklāmās parādījās arī princis Rimako.
00:26:07-00:30:45
Apkārtnē ir daudz krievvalodīgo, jo apkārt bija daudz fabriku. Šampētera skola ir pie Šampētera meža. Kad uzcēla Ziemeļvalstu ģimnāziju Zolitūdē, tad pārgāja mācīties tur.
Kādreiz pie manufaktūras parka dzeltenajā mājā kādreiz bija kopmītnes. Stāsta, ka tur kādreiz cepti kaķi. Tā ēka kādreiz bijusi ļoti skaista, bijis dakstiņu jumts.
[Aprunā apkārtnes sakopšanas plānus.]
00:30:46-00:34:35
Ja brauc uz centru, tad saka, ka brauks uz pilsētu.
“Jums kā laukos.” Uz Zalves ielas dzīvo vistas. Ir kaimiņi, kuriem ir arī zosis. Uz Gregora ielas un Kuldīgas ielas arī redzētas vistas.
Manufaktūras darbinieki vakarā paši cēluši sev mājas uz Zalves ielas, tāpēc tās esot šķības.
00:34:36-00:37:15
Kādreiz kaimiņi bijuši daudz draudzīgāki un vienotāki.
Ziemā bērni Šampēterī iet slidināties no kalniņa. Bet tur reiz bērns pabraucis zem mašīnas, tagad uzlikta sēta.
Bērnībā spēlēja kvadrātus. 4 daļas un 4 spēlētāji, kur sit bumbu viens otram. Spēlēja arī kazakus, razbainiekus.
Klubā apakšā kādreiz bija pirtiņa.
00:37:16-00:40:24
Šampētera meža bioloģiskā izpēte. Par zemes mērīšanu. 1980. gados bija domāts, ka gar kalniņu būvēs ceļu uz Zolitūdi.
Par mājas avārijas stāvokli no 1980. gadu beigām.
00:40:25-00:44:39
Par Jāņu svinēšanu. “Krievu laikā mēs salasījām visas riepas un visus vecos skapjus. Mums bija tāds ugunskurs.” Tagad, ja grib latviskos Jāņus svinēt, tad iet uz Arkādijas parku svinēt, sagaidīt saulīti. Citi iet arī uz Dzegužkalnu. “Vai krieviem arī bija vainagi? Ja kāds latvietis uzpina. Jo mums taču tie vecie ozoli blakus ira.” Puķes kādreiz plūca pie dīķiem, kad parks nebija ierīkots. Arī gar sliedēm. Pie lidostas kādreiz varēja plūkt. Kādreiz Centrāltirgū pirka sambrero cepures puišiem, bet meitenēm – vainagus ar lentēm. Daudziem vecāki tādas nepirka, jo tas bija nelatviski.
Pie prievītes vainadziņa lika lentītes.
00:44:40-00:49:35
Ģed Marozs kādreiz bija skaists, ar baltu tērpu. Sņeguročka bija zilā tērpā. Ģed Marozi bija arī zilā, zaļā vai sarkanā tērpā.
Vecāmamma brālim uz bērnudārzu lika prievīti. Bet banti teicējai lika šķībi, uz sāniem, jo latviešu meitenes tās neliekot taisni. Krievu bērni parasti bija spilgtāk saģērbti, meitenēm arī agrāk bija auskari. “Šik, bļesk.”
Pirmajās klasēs bija jāstaigā, nedrīkstēja stāvēt pa malām gaitenī skolā. Nedrīkstēja stutēt sienas.
00:49:36-00:55:08
Par sišanu ar kalmēm Jāņos. “Tas man arī saistās ar Jāņiem. Tādas garas kalmes pārdeva. Un vajadzēja iepērt.” “Skaitījās, ka visi latviešu brauc uz laukiem, bet krievi staigā pa krastmalu un ar tām kalmēm sit.”
Jāņos, staigājot gar Mārupītes krastiem, katrs dedzināja riepas 1980. gados.
Par puķu dobēm riepās. Un riepu izmantošanu. Pie fabrikas bija turņiki (vingrošanas laukumiņš), kur arī riepas tika izmantotas. Spēlēja salkas. Vāciešus un mūsējos (Ņemci un naši) – šāva, izspiegoja. Bija izplatītas salkas un žmurkas (aklās vistiņas).
Skaitāmpanti. Enik, benik, sikel sā.
Dig2-Pardaugavas-stasti-a0103
00:00:00-00:04:35
Skaitāmpanti. Kaļimbamba.
Pie bērnudārza Bārtas ielā kādreiz gribēja uzcelt sporta manēžu, bet nepabeidza, palika tikai sēta.
Par šķūnīšu uzlaušanu.
Kādreiz taisīja arī kaķenes. Šāva ar akmeņiem un pīlādžiem, jo bija ļoti daudz pīlādžu kādreiz. Taisīja trubiņas no slēpju nūjām.
Pārdaugava ir daudz korintes.
00:04:36-00:16:00
Zasulauka iela 6 (Jāņa Elkšņa ēka). Par bērnudārzu trūkumu. Par nolaistajām ēkām.
Candera ielu kādreiz sauca par Bārtas ielu. Par ielu nosaukumu maiņu. Kādreiz Zasulaukā bija pilns ar kafejnīcām un veikaliņiem.
Par Zasulauka staciju (celta 1912. gadā). Tur kādreiz uz sienas bija gleznojums. Par cara braukšanu caur Zasulauku.
Mājā, kur notiek stāstu vakars, 1912. gadā jau bija vannas. Tās mājas bija domātas atpūtniekiem, kuri gribēja dzīvot Jūrmalā, bet nevarēja atļauties tur dzīvot, tad dzīvoja Zasulaukā.
Šampētera ielā 2 kādreiz bija kūts un staļļi. Teicēja tēvu izmeta no tagadējās vācu ģimnāzijas, jo viņš nolaidis vilcienu sastāvu no sliedēm.
00:16:01-00:19:40
Par to, kā teicējs uzzināja, ka māja ir dzimtas īpašums.
2016. gadā māja bija tikai daļēji apdzīvojama.
00:19:41-00:30:26
Kādreiz veikalā saimniekoja Olga Sils (pēc tam Kaķis).
Par kādreizējiem atradumiem. Mājas grāmatas. Par metro. Rail Baltica dēļ nojauks 1 ēku no sliežu otras puses ēkām.
Stāsts par Kaķu Olgu. Dzīvoklī bija gan telpa dzīvošanai, gan veikals.
Kurpnieku iela un Rūķīšu iela Zasulaukā.
[Runā par mājas grāmatām.]
00:30:27-00:35:44
Zasulauka robežas (Kalnciema iela, Āgenskalns). Zasulauka muiža bijusi Botāniskajā dārzā.
[Par arhīviem.]
Zasulauka priedes. Apkaimju robežas.
00:35:45-00:38:00
Zasulaukā pie dīķiem bijusi skola ar lieliem logiem.
