Vāverīte bērnus veda

I. Vāverīte bērnus veda, Skriet pa zariem mācīties,
Tie nu lēc ko katris māk, Kad vai galva apreibt sāk.
II. Te uzreiz cauna klāt Vajāt maziņos,
Tie nu skrien ko katris māk Savā ligzdiņā.
III. Bet uzreizi šāviens rīb: Cauna zemē krīt,
Nu jau tā pie mirušiem Acu mirklī mīt.