Par zilājiem okeāna viļņiem
Kad pusnaktī zvaigžņu pulks mirdz
Brauc kuģis ar uzvilktām burām,
Kā pārgalvīgs milzenis slīd
Brauc kuģis ar uzvilktām burām,
Kā pārgalvīgs milzenis slīd
Tam masti un buras ir stipras,
To netraucē viesuļu spars
Pār lūkiem glūn šaujamie rīki
Kā pārgalvīgs dārdaņu bars
Pār lūkiem glūn šaujamie rīki
Kā pārgalvīgs dārdaņu bars
Uz kuģa šo matrožu nava
Pats kapteinis tur redzams nav ar
Tik viesuļi, klintes un sekles
Šim milzenim navā nekas
Tik viesuļi, klintes un sekles
Šim milzenim navā nekas
Šī pasaules jūŗa ir sala,
Kur viļņi ap granetēm šļāc
Šai vientuļā salā ir vieta
Kur guldināts ķeizars bi kāds
Šai vientuļā salā ir vieta
Kur guldināts ķeizars bi kāds
Bez parastas slavas un goda
No naidnieka smiltī viņš rakts
Un lai tas vairs nenāktu ārā
Uz kapa liels akmens kā vakts,
Un lai tas vairs nenāktu ārā,
Uz kapa liels akmens kā vakts
Tad ķeizars cēlās no kapa
Un cikārtas kautiņā gā
Tam trūsstīra cepure galvā,
Pats pelēkā uzvalkā tērpts,
Tam trūsstīra cepure galvā,
Pats pelēkā uzvalkā tērpts
Viņš steidzas uz Prancju dārgo
Pēc goda un troņa kur dzīts
Tur atstājis vienīgo dēlu
Šī gvardija vecākiem švīst
Tur atstājis vienīgo dēlu,
Šī gvardija vecākiem švīst
Nu vot tā, pietiek!