Var tagad, jā!
Bij’ vakars un saulīte laidās
Aiz Rundāles ozoliem,
Un migla plīvurus laida
No zeltītiem kalngaliem
Aiz krūma tur sēdēja skuķens,
Tik skaista kā ziedoša puķe,
Tā bija, kas dziedāja.
Aiz krūma tur sēdēja skuķens,
Tik skaista kā ziedoša puķe,
Tā bija, kas dziedāja
Es klātu nācu un sveicu,
To pārklāja noskārtums
Pēc brītiņa mīlīgi teicu:
Man patīk šī dziesmiņa.
Tie runāja mīlīgus vārdus,
Un mainīja bučiņas saldas
Un draudzība slēgta bij’ nu
Tie runāja mīlīgus vārdus,
Un mainīja bučiņas saldas
Un draudzība slēgta bij’ nu
Bet ļaunais likten’s tos šķīra,
Tie netika vienoti,
Tā aizgā pie cita zēna,
Ko vecāki nolēma.
Par pasauli vientuļš es klīstu,
Bez miera es pasaulē nīkstu
Man cerība laupīta ir
Par pasauli vientuļš es klīstu,
Bez miera es pasaulē nīkstu,
Man cerība laupīta ir
Nu pacietīsim, ko darīsi