#LFK Ak 58, 7

Title
Chapter 7. A harvesting of Clever and Hay
Unit number
7
Organisation
Klasifikācijas
Date of submission
14.12.2018
Place and time of recording
05.03.1981, Ķoņu pagasts
Ķoņu pagasts, Valmieras novads
Keywords
File
#LFK Ak 58, 7
TranscriberIlze Ļaksa-Timinska
CompletedYes
AcceptedYes
Created2018-12-20 17:01:57
Updated2018-12-20 17:02:27
Transcription (text)05..03.1981.

Āboliņa un siena novākšana

a) Siena pļaušana
Pļavas Bēkās bija ap 20 ha. Tās pa lielākai daļai bija nekultivētas. Gar Juldurgas krastiem. Kultivētās bija tikai ap 4 ha no Lāčpakaļas šķūņa līdz Uļļas robežai. Kultivētās pļavas pļāva ar zāles pļaujmašīnu, bet nekultivētās ar rokas izkapti. Zāle pļavās auga labi, jo lielākā daļa tās parasti pārplūda. Kultivētās pļavas mēsloja ar minerālmēsliem. Pļavu pļaušanu veica no rīta no 5-9. Pēc tam zāli izārdīja žūšanai. Bija 4-5 pļāvēji. Pļaušanu uzsāka ap 20 jūniju un beidz jūlija beigās vai augusta sākumā. Kad siens bija apžuvis, tad pēcpusdienā to sagrāba un salika uz lapām nelielās gubiņās 50-150 kg. Grābēji bija 6-8-10.
Otrā dienā ja bija jauks laiks gubiņas ar zirgu noveda pie šķūņa un izkaisīja apmalē žūšanai. Pāris reizes ar grābekļiem sienu uzirdināja – uzcirta. Pievakarē siens bija izžuvis sauss, tad to salika šķūnī vai sameta kaudzē. Dažreiz ja sienas bija zaļš vai mitrs sagŗābts vienā dienā to vajadzēja izžāvēt tad to salika stirpās pie šķūņa un otrā dienā vēlreiz izjauca un tikai tad varēja to šķūnī likt. Kultivētās pļavas sienu salika gubās uz stumburiem un kad siens bija izžuvis to veda šķūnī. Katrā gubā 100-150 kg. Ja nepaspēja visu sienu savākt, ar saimniecības strādniekiem, tad izdevu pļaušanu un grābšanu pilsētas strādniekiem par maksu.
Transcribe text
File
#LFK Ak 58, 7
TranscriberIlze Ļaksa-Timinska
CompletedYes
AcceptedYes
Created2018-12-20 17:03:14
Updated2018-12-20 17:04:44
Transcription (text)turpinājums no pirms p. lpp.

iearšana. Bija divi arāji ar divjūgu arkliem. Pēc aršanas papuves lauku noecēja. Vasarā vēl vairākas reizes ecēja. Divas reizes kultivēja ar atsperu ecēšām. Augusta mēneša pirmajā dekādē izdarīja papuves kārtošanu- pāraršanu ar divjūga arklu. Pēc aršanas lauku noecēja divās kārtas. Tad uzsēja minerālmēslus: lietoja tomasa [superfosfāts - piezīme] miltus un kālija sāli. Dažreiz arī superfosfātu. Rudzu sēju izdarīja septembra pirmajā nedēļa. Līdz Bērtuļu diena t.i. 6. septembrī. rudzus visus obligāti apsēja. Z kviešus sēja nedaudz apm 1 pūrvietu t.i. 0,32 ha. Līdz ziemas sākumam rudzi tad paspēja labi sazelt un tad arī vienmēr labi pārziemoja.

b) āboliņa novākšana
Āboliņa lauku platības Bēkās bija 8-10 ha. Līdz 1919. gadam kad vēl nebija zāles pļaujmašīna iegādāta, āboliņu pļaušana mašīnu dabūja no Ķoņu pag. Lejas Kliņģeru mājas saimnieces – Bērziņas un zirga grābekli dabūja no Naukšēnu Bolles mājas. 1920.g Bēkās iegādājās zāles pļaujmašīnu, zirga grābekli un rindu sējmašīnu. Nopļauto āboliņu 1-2 dienas apžāvēja un tad sagrāba ar zirga grābekli un salika garā zārdā vai arī gubās (gubas 100-150 kg). Parasti strādāja: viens brauca ar zirga grābekli, viens vīrietis saslēja stumburus gubām, viens vai divi vīrieši krāva āboliņu gubās un viena sieviete piegrāba. Pēc pāris nedēļām kad āboliņā bija gubās izžuvis to saveda mājās uz ēkas augšam un šķūnī. Vešanā piedalījās 2-3 pajūgi. 1 vai 2 vīrieši krāva no gubām āboliņu vezumā, viens veidoja vezumu un viena sieviete piegrāba. Mājās viens vīrietis cēla āboliņu no vezuma uz ēkas augšu.
Transcribe text
File
#LFK Ak 58, 7
TranscriberIlze Ļaksa-Timinska
CompletedYes
AcceptedYes
Created2018-12-20 17:05:19
Updated2018-12-20 17:05:19
Transcription (text)Divi āboliņu nesa un novietoja pantos vai sliktās. Divi strādnieki piemīņāja pantu.

22.03.1981.

Mežs – birztala

Manam tēvam uzsākot saimniekot 1899. gada pavasarī, Bēkas mājai meža nebija nemaz, izņemot nedaudz alkšņu un kārklu krūmu gar upītes Juldrugas malas. Visu kurināšanu un būvmateriālus vajadzēja vest no valsts mežiem. Veda no Naukšēnu meža pie Bodnieka un Lāriņa mežsargiem gan arī no Ķoņu pagasta mežiem. Miltiņu un Pollīšu mežiem. Dažreiz arī no Lodes mežiem. Katru rudeni pirms sniega uzkrišanas sacirta valsts mežos ap 30-40 vezumu žagaru. Kad uzkrita sniegs, tad veda mājās. Kurināmo materiālu vajadzēja daudz… pie kulšanas tvaika katla kurināšanas, labības graudu un linu stiebriņu žāvēšanai, dzīvojamās mājas apsildīšanai, pirts kurināšanai katru sestdienu un citām vajadzībām. Kurināšanai sagatavoja arī kūdru… tālajā purvā aiz Meršu mājām. Katru gadu sagrieza ap20-25 tūkstošu gabalu kūdras ķieģelīšu. Tos izžāvēja, daļu tūliņ pārveda mājās, bet lielāko daļu novietoja tur pat uzceltā šķūnīti. Un tika ziemā pārveda mājās. Iznāca ap 50-60 vezumu kūdras. To izlietoja tvaika katla kurināšanai, graudu un linu žāvēšanai un arī dzīvokļa apsildīšanai. Dedzināmo malku sagatavoja valsts mežā katru gadu 10-25 steri. Arī būvmateriālus katru gadu sagatavoja ap 10 sterus dēlīša malku un arī baļķus dēļiem. Un remonta vajadzībām. Bērzu birztala pa šiem gadiem izauga kupla un 1972. gadā kolhozs to nocirta: ieguva 60 m3 finiera baļķu un 240 sterus malkas.
Transcribe text
Open

Āboliņa un siena novākšana

a) siena pļaušana
Pļavas Bēkās bija ap 20 ha. Tās pa lielākai daļai bija nekultivētas. Gar Juldurgas krastiem. Kultivētās bija tikai ap 4 ha no Lāčpakaļas šķūņa līdz Uļļas robežai. Kultivētās pļavas pļāva ar zāles pļaujmašīnu, bet nekultivētās ar rokas izkapti. Zāle pļavās auga labi, jo lielākā daļa tās parasti pārplūda. Kultivētās pļavas mēsloja ar minerālmēsliem. Pļavu pļaušanu veica no rīta no 5-9. Pēc tam zāli izārdīja žūšanai. Bija 4-5 pļāvēji. Pļaušanu uzsāka ap 20 jūniju un beidz jūlija beigās vai augusta sākumā. Kad siens bija apžuvis, tad pēcpusdienā to sagrāba un salika uz lapām nelielās gubiņās 50-150 kg. Grābēji bija 6-8-10.
Otrā dienā ja bija jauks laiks gubiņas ar zirgu noveda pie šķūņa un izkaisīja apmalē žūšanai. Pāris reizes ar grābekļiem sienu uzirdināja – uzcirta. Pievakarē siens bija izžuvis sauss, tad to salika šķūnī vai sameta kaudzē. Dažreiz ja sienas bija zaļš vai mitrs sagŗābts vienā dienā to vajadzēja izžāvēt tad to salika stirpās pie šķūņa un otrā dienā vēlreiz izjauca un tikai tad varēja to šķūnī likt. Kultivētās pļavas sienu salika gubās uz stumburiem un kad siens bija izžuvis to veda šķūnī. Katrā gubā 100-150 kg. Ja nepaspēja visu sienu savākt, ar saimniecības strādniekiem, tad izdevu pļaušanu un grābšanu pilsētas strādniekiem par maksu.

b) āboliņa novākšana
Āboliņa lauku platības Bēkās bija 8-10 ha. Līdz 1919. gadam kad vēl nebija zāles pļaujmašīna iegādāta, āboliņu pļaušana mašīnu dabūja no Ķoņu pag. Lejas Kliņģeru mājas saimnieces – Bērziņas un zirga grābekli dabūja no Naukšēnu Bolles mājas. 1920.g Bēkās iegādājās zāles pļaujmašīnu, zirga grābekli un rindu sējmašīnu. Nopļauto āboliņu 1-2 dienas apžāvēja un tad sagrāba ar zirga grābekli un salika garā zārdā vai arī gubās (gubas 100-150 kg). Parasti strādāja: viens brauca ar zirga grābekli, viens vīrietis saslēja stumburus gubām, viens vai divi vīrieši krāva āboliņu gubās un viena sieviete piegrāba. Pēc pāris nedēļām kad āboliņā bija gubās izžuvis to saveda mājās uz ēkas augšam un šķūnī. Vešanā piedalījās 2-3 pajūgi. 1 vai 2 vīrieši krāva no gubām āboliņu vezumā, viens veidoja vezumu un viena sieviete piegrāba. Mājās viens vīrietis cēla āboliņu no vezuma uz ēkas augšu.
Divi āboliņu nesa un novietoja pantos vai sliktās. Divi strādnieki piemīņāja pantu.

Map legend



Showing 1-2 of 2 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
05.03.1981Place and time of recordingParish
2Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
(Not set)Place and time of recordingParish

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs